Kozlovskis skaidro, kādēļ nevar slēgt Latvijas sauszemes robežu

Latvijas Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis intervijā aģentūrai LETA skaidro, kāpēc nevar īstenot izskanējušo ieceri arī par sauszemes robežas slēgšanu. Kāpēc to nevar slēgt? Kas ir sekas, kuras radīsies, ja valdība tagad pieņem lēmumu par sauszemes robežas slēgšanu?

“Es sākšu no otras puses. Es pašlaik neredzu ieguvumus no sauszemes robežas slēgšanas. Jā, politiski šādu lēmumu var pieņemt, bet kāds būs ieguvums? Nesen bija "Zapad" mācības Baltkrievijas teritorijā ar zemu resursu piesaisti, līdz ar to militāra apdraudējuma nebija. Tādas eskalācijas, kāda bija Polijā, kad robežsargiem uzbruka pat ar Molotova kokteiļiem, Latvijā, paldies Dievam, nav. Ja būtu kāda no šīm pazīmēm, mēs robežu nekavējoties slēgtu,” Kozlovskis skaidro intervijā.

Ja mēs aiztaisītu robežu, iekšlietu sistēmai jau tas nenāktu par sliktu. Ja pāri robežai nav kustības, mums ietaupās resursi utt. Taču arī no ekonomiskās puses ir savi aprēķini. Ja slēdz robežu, tad zūd daudzas darba vietas. Nevis tādēļ, ka nevarētu braukāt turpu šurpu, bet tāpēc, ka tranzīta apkalpošanā ir iesaistīti pietiekami daudz strādājošo. Turklāt Polija pašlaik ir aizvērusi robežu ar Baltkrieviju līdz turpmākam rīkojumam. Ja viņi ilgi robežu turēs ciet, tad esmu uzrunājis jau Satiksmes ministriju, jo mums ir jāmēģina saprast, kā varētu pārvirzīties kravu kustība. Tas var nonākt līdz tam, ka tranzīta kravu apkalpošana prasīs tik lielu resursu, ka mēs saskarsimies ar visiem no tā izrietošajiem riskiem. Ja pie robežas būs desmitiem kilometru garas kravas mašīnu rindas, cilvēki tur dzīvos nedēļām, tad veidojas potenciāli ļoti bīstama vide. To visu monitorēsim.

Kāds ir jūsu vērtējums par Satiksmes ministrijas ieceri pārtraukt neregulāros pasažieru pārvadājumus uz Krieviju un Baltkrieviju?

Es to atbalstu. Arī regulāro pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu es atbalstu. Regulāro pārvadājumu veicējiem tagad ir jāatjauno licences, un es zinu satiksmes ministra nostāju, ka šādiem pārvadātājiem tās nav jāatjauno.

Protams, ka cilvēku plūsmu kā tādu mēs nevaram izslēgt. Mums ir jārēķinās, ka Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs ir dažāds un ir mūsu valstspiederīgie, kuriem tur ir radinieki un citas vajadzības. Tādēļ es satiksmes slēgšanai pilnībā, attiecinot to arī uz vieglo transportu, lielu pievienoto vērtību neredzu, jo tad šie cilvēki brauks, piemēram, caur Lietuvu, ja vien tā nepieņems tādus pašus lēmumus. Taču risku mazināšanas dēļ organizētai cilvēku pārvadāšanai, tūrisma braucieniem nav jānotiek. Turklāt te pat nevajag valdības lēmumu, te ir Satiksmes ministrijas kompetence nepagarināt licences.

Nu labi, bet tad cilvēki, kas tagad brauc ar autobusiem, pārsēdīsies uz vieglajām automašīnām un brauks tāpat.

Labi, bet mums tas nav jāatbalsta, ja varam to nedarīt. Ja kāds grib braukt individuāli, lai tā dara, bet autobusu satiksme uz Krieviju šodien nav atbalstāma. Jā, mēs esam konservatīvi, un, manuprāt, tas ir pareizi.

Tāpat, lai kādi izaicinājumi arī būtu ar sistēmu, kas ir spēkā, es uzskatu, ka tā ir pareiza. Eiropas Komisija, visticamāk, mūsu risinājumu vēl vērtēs. Bet ir šī problēma, ka ir valstis, kas Krievijas pilsoņiem tūrisma vīzas izsniedz ļoti viegli un pat ar pieaugošu tendenci. Un tad ir arī šis jautājums, kāda jēga mums ir slēgt sauszemes robežu, ar argumentu, ka tad nebrauks sabotieri, ja pa Šengenas zonu viņi pārvietojas, cik uziet. Tādēļ mēs esam praktiski vienīgā valsts, kas ir spērusi šādu soli, un, ja šī sistēma iestrādāsies, es domāju, ka tā ir gana laba, jo 48 stundas pirms tam tomēr tev ir jāpasaka, kāpēc tu brauksi, cik ilgi būsi, un kādam tas var radīt diskomfortu.

Kad varētu pabeigt viedās robežas izbūvi uz austrumu robežas?

Nākamgad.

Kādas tehnoloģijas tur būs?

Viedā robeža nozīmē, ka apmēram 460 kilometri austrumu pierobežā tiks aprīkoti ar optisko kabeli, kas pavērs iespēju pievienot plašu funkcionalitāti, tostarp mākslīgā intelekta risinājumus. Protams, tas nenozīmē, ka robežu nevarēs mēģināt nelegāli šķērsot, bet, ja to mēģinās fiziski bojāt, tiks saņemta informācija. Savukārt mākslīgā intelekta risinājumi ļaus saprast, vai pie robežas ir pārkāpējs vai kāds meža zvērs, vai robežsargs. Mainīsies arī robežsardzes darbības koncepts. Pašlaik patrulēšana drīzāk balstās uz reaģēšanu, bet mums ir jāspēj rīkoties ātrāk. Ja robeža ir šķērsota un mēs tur varam ierasties pēc pusstundas, tad neviens jau tur nesēdēs un mūs negaidīs. Es jau arī iepriekš minēju, ka ir mainījies arī robežpārkāpēju profils, un tagad tie ir vīrieši spēka gados, kuri ir trenēti visu izdarīt pēc iespējas ātrāk. Līdz ar to tas ir komplekss darbs, kā izveidot tīklu tā, lai potenciālie robežpārkāpēji nepaspētu aiziet valsts dziļumā. Arī Polija, kurai ir pavisam citi resursi, atzīst, ka kādus 4% nespēj aizturēt.

Turklāt Latvija regulāri saņem pārmetumus, ka mēs vispār esam vājais posms.

Bet to neapliecina skaitļi. Es būšu tiešs: tad, kad pašam ir problēma, tad viens no veidiem, kā novērst no tās uzmanību, ir novirzīt to uz kādu citu. Tā kā Vācija bija pirmā, kas uz robežām atjaunoja robežkontroli, izraisot problēmas arī uz Vācijas un Polijas robežas, jo tās ir neērtības un viss no tā izrietošais, tad arī Polijā opozīcija ar savu kritiku neguļ.

Kāpēc es saku, ka statistika to neapliecina? To rāda to cilvēku skaits, kas pēc tam ir aizturēti Lietuvā, Polijā un atgriezti Latvijā. 2023.gadā bija lielais bums, kad robežu centās šķērsot 14 000, un tad Lietuvā un Polijā aizturēto un Latvijā atgriezto cilvēku skaits bija ap 1000. Pagājušajā gadā tādi bija vairāk nekā 500, šogad, neraugoties uz to, ka robežšķērsošanas mēģinājumu skaits ir jau divas reizes lielāks nekā pērn, atgriezto personu skaits ir mazāks par 500. Vai tādēļ var pateikt, ka mēs sākam strādāt sliktāk? Ņemot vērā, ka gan Lietuvā, gan Polijā ir audzēti resursi, lai nelegālos migrantus spētu noķert, es tam galīgi negribu piekrist.

Kā ir iecerēts sargāt viedo robežu, jo robežas infrastruktūra regulāri tiek bojāta, un, ja ar akmeni sasitīs viedo kameru, tas izmaksās krietni vairāk nekā sagrieztas drātis?

Ir jārēķinās, ka fizisku bojāšanu mēs izslēgt nevaram. Mēs apzināti esam veidojuši robežas infrastruktūru bez buferzonas, un robežas žogs iet precīzi pa robežu, lai nebūtu šaubu, ka persona ir šķērsojusi robežu. Līdz ar to no otras puses var piekļūt līdz pašam žogam un kameras var tikt bojātas. Kā sargāsim? Visas metodes es publiski neatklāšu, bet tas ir vairāku komponentu apvienojums. Bet arī Polijā viedo robežu bojā, un ar to ir jārēķinās. Tā šodien ir maksa par drošību.