Krievijas robežas tuvuma dēļ Latvija uzstās uz lielāku atbalstu no Eiropas Savienības

Finanšu ministrs skaidroja, ka EK priekšlikums nākamajam ES daudzgadu budžetam ir būtisks pirmais solis diskusiju turpinājumam, kuras ierasti turpinās pusotru līdz divus gadus, un Latvija tajās aktīvi iesaistīsies.

No Latvijas skatupunkta pozitīvi vērtējams tas, ka kopējais budžeta apjoms plānots 1,26% apmērā no ES nacionālā kopienākuma, kas faktiski veido pieaugumu salīdzinājumā ar šī brīža periodu, kad budžeta apjoms ir 1,1% no ES nacionālā kopienākuma. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka jāņem vērā inflācijas ietekme un jauno prioritāšu radītās izmaksas.

Tuvākajā laikā kopā ar nozaru ministrijām veiksim padziļinātu EK priekšlikumu izvērtējumu, un diskusijās iestāsimies par efektīvu un vienkāršotu fondu pārvaldību, reģionu attīstības elastību un godīgu pieeju finansējuma sadalē.

Šobrīd izskatās, ka jaunais EK piedāvātais pārvaldības modelis nacionālai aploksnei ir sarežģītāks, kas nozīmētu papildu administratīvo slogu nacionālām iestādēm un gala finansējuma saņēmējiem," pauda Ašeradens.

Ministrs atzīmēja, ka jau šobrīd EK priekšlikumā redzamas vairākas tendences. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un ES ārējās robežas reģionu izaicinājumus, Latvija ir uzsvērusi un turpinās uzsvērt nepieciešamību pēc papildu atbalsta ES dalībvalstīm, kam ir ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, sociālekonomisko jautājumu risināšanai un noturības veicināšanai. Ašeradens norādīja, ka EK priekšlikums ES aizsardzības stiprināšanai integrēts dažādās EK priekšlikuma daļās, tādēļ tiks sekots līdzi, lai šīs dažādās iespējas kopumā veidotu atbilstošu finansējumu aizsardzībai.

Ašeradena ieskatā pozitīvi, ka ir saglabāts un būtiski stiprināts CEF instruments kā avots pārrobežu transporta projektiem, un nozīmīgu daļu no jaunā Konkurētspējas fonda veido atbalsts aizsardzības industrijai, kopējiem iepirkumiem, militārai mobilitātei un civilās aizsardzības industrijai, kā arī kritiskai infrastruktūrai.

Latvijas skatījumā ir būtiski saglabāt pietiekamu Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu. Latvija iebilst pret šo divu politiku apvienošanu vienā piešķīrumā - lauksaimniecībai jābūt atsevišķai, spēcīgai prioritātei, lai netiktu negatīvi ietekmēta pārtikas ražošana, pārtikas cenas un lauku attīstība, uzsvēra Ašeradens.

Tāpat finanšu ministrs skaidroja, ka Latvija turpinās iestāties par izlīdzināta kohēzijas finansējuma saglabāšanu Latvijai pēc 2027.gada, lai turpinātu tuvoties ES ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem.

Jau vēstīts, ka trešdien ierosinātajā budžetā EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārt, sasniedzot 131 miljardu eiro.

Budžeta projekts paredz izveidot 451 miljardu eiro lielu konkurētspējas fondu, lai atbalstītu ES ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā, aizsardzībā, pārtikas drošībā un inovācijās.

Līdz 100 miljardiem eiro paredzēts atvēlēt atbalstam Ukrainai.

EK piedāvātais budžeta projekts vēl tiks apspriests un grozīts Eiropas Parlamentā, kā arī saskaņots ar dalībvalstīm.

Paredzams, ka sarunas par to būs ilgas un smagas.

Tāpat ziņots, ka Vācijas valdība trešdien noraidīja EK ierosināto ES divu triljonu eiro budžeta projektu no 2028. līdz 2034.gadam, norādot, ka tas ir pārāk liels.