Ukrainas kara 1029. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:29]
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 18. decembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
20:29. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite trešdien pavēstīja, ka sarunās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un vairākiem Eiropas līderiem vēlas apspriest veidus, kā nostādīt Ukrainu spēcīgākā pozīcijā jebkādās miera sarunās ar Krieviju.
Taču Rite pauda neapmierinātību par NATO valstu galvaspilsētās pieaugošajām spekulācijām par to, kad šādas sarunas varētu sākties un vai varētu tikt iesaistīti Eiropas miera uzturētāji. Rite sacīja, ka šo jautājumu publiska apspriešana ir Krievijas diktatora Vladimira Putina interesēs.
Rite sacīja, ka vēlas ar Zelenski apspriest visu, kas saistīts ar Ukrainu, kā arī apspriest veidus, kā panākt, lai Ukraina atrodas spēcīgā pozīcijā dienā, kad Zelenskis izlems sākt sarunas ar Krieviju par kara izbeigšanu.
Ritem arī paredzēta tikšanās ar vairāku Eiropas valstu līderiem. Tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, ko iespējams darīt, lai Ukrainā nonāktu vairāk pretgaisa aizsardzības un citu ieroču. Viņiem pievienosies Eiropas Savienības (ES) amatpersonas, lai meklētu veidus, kā vēl vairāk atbalstīt kara izpostīto Ukrainas ekonomiku.
17:36 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir lūdzis ASV licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" ražošanai, bet Ukraina līdz šim neko nav saņēmusi.
Ukrainas prezidents trešdien publicētā intervijā laikrakstam "Le Parisien" sacīja, ka ir daudzas reizes runājis ar ASV par licenci un lūdzis tādu piešķirt Ukrainai.
"Un, šķiet, neviens nav pret. Neviens man nekad nav teicis nē (..). Bet līdz šim mēs neko neesam saņēmuši," sacīja Zelenskis. Prezidents uzsvēra, ka viņš lūdzis licenci, lai aizsargātu Ukrainas debesis ar modernām pretgaisa aizsardzības sistēmām.
"Un līdz šim, pēc trim kara gadiem, mēs joprojām neesam saņēmuši tik daudz sistēmu, cik mums nepieciešams," norādīja Zelenskis.
17:17 Eiropas Komisija (EK) nākamgad piešķirs Ukrainai vairāk nekā 18 miljardu eiro kredītu, trešdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) aplēsis, ka Ukrainas finanšu deficīts 2025.gadam pārsniegs 42 miljardus dolāru.
Lai palīdzētu Ukrainai, Eiropas Savienība (ES) nākamgad piešķirs tai 13 miljardus eiro, un no janvāra sāks pārskaitīt savu daļu no 35 miljardus eiro lielā G7 aizdevuma, kas tiks finansēts no iesaldēto Krievijas aktīvu ieņēmumiem. Tie ir vairāk nekā 18 miljardi eiro 2025.gadam, sacīja Leiena.
Pēc viņas teiktā, šī palīdzība nodrošinās Ukrainas ekonomisko un finansiālo stabilitāti līdz 2025.gada beigām, kā arī atbrīvos valsts fiskālo telpu militārā aprīkojuma iegādei. "Citiem vārdiem sakot, [Krievijas diktatora Vladimira] Putina stratēģija iedzīt Kijivu finansiālā bezdibenī ir pilnībā izgāzusies," piebilda Leiena.
16:55 Austrālija nule sniegusi Ukrainai jaunu militāro palīdzību, piešķirot 49 tankus "Abrams" un 14 ātrlaivas, preses konferencē pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
"Mēs esam ļoti pateicīgi par militāro palīdzību, jo īpaši par nesen piešķirtajiem 49 tankiem "Abrams" un 14 ātrlaivām. Un kopējais Austrālijas palīdzības apjoms sasniedzis vairāk nekā miljardu dolāru, no kuriem 880 miljoni - militārā palīdzība," sacīja ministrs.
Sibiha arī norādīja, ka lūdzis nodrošināt papildu militāro atbalstu, kas ietvertu slavenos Austrālijas bruņutransportierus "Bushmaster" un citus ieročus.
"Mēs arī rosināsim ņemt vērā Ukrainas vajadzības, norakstot militāro tehniku, kas ir Austrālijas aizsardzības spēku rīcībā," sacīja ministrs.
15:15 Lielbritānijas parlamenta deputāts un partijas "Reform UK" līderis Naidžels Farāžs laikrakstā "Daily Telegraph" apliecināja, ka viņam bijušas sarunas ar ASV miljardieri Īlonu Masku par finansējumu viņa partijai.
Kā pauda Farāžs, naudas jautājums tika apspriests, kad viņš pirmdien ticies ar Masku jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa Floridas rezidencē "Mar-a-Lago".
"Par šo jautājumu notiks sarunas," norādīja politiķis.
Masks "raksturoja Leiboristu un Konservatīvo partiju kā faktiski vienu partiju un neatstāja mums šaubas, ka viņš atbalsta mūs", piebilda Farāžs.
"Reform UK" Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās jūlija ieguva piecas no 650 parlamenta vietām. Kopumā tā saņēma aptuveni 14% balsu.
"Reform UK" atņēma balsis gan leiboristiem, gan torijiem, un "Brexit" kustības līderis izteicies, ka partija var uzvarēt nākamajās vēlēšanās 2029.gadā.
Tiesa, Lielbritānijas vēlēšanu sistēmā labākas izredzes ir abām galvenajām partijām.
Britu mediji ziņoja, ka Masks grasoties ziedot "Reform UK" līdz pat 100 miljoniem dolāru, taču Farāžs otrdien raidsabiedrībai BBC sacīja, ka abi nav apsprieduši skaitļus.
"Viņš vēlas mums palīdzēt, viņš neiebilst pret ideju dot mums naudu ar nosacījumu, ka mēs to varam darīt legāli, caur Lielbritānijas uzņēmumiem," viņš sacīja raidorganizācijai.
Masks un Farāžs ir dedzīgi Trampa atbalstītāji.
Tramps izraudzījies Masku par vienu no Valdības efektivitātes departamenta vadītājiem.
Maska atrašanās jaunajā administrācijā, visticamāk, sarežģīs attiecības starp Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru un Trampu, zinot, ka Masks bijis skaļš leiboristu valdības kritiķis.
Masks nodēvējis Lielbritāniju par tirānisku policijas valsti un izpelnījies kritiku no Dauningstrītas galēji labējo protestu laikā šovasar, kad Masks pauda, ka pilsoņkarš valstī ir neizbēgams.
Ārvalstu ziedojumi Apvienotās Karalistes politiskajām partijām formāli ir aizliegti, taču pastāv likumu spraugas, kas ļauj ziedotājiem ārvalstīs ziedot naudu ar britu struktūru starpniecību.
Valdība ir paziņojusi, ka tā ir apņēmusies pastiprināt noteikumus.
11:03. Kara tribunāls Krievijā piespriedis 20 gadu cietumsodu kādam vīrietim, kas bija apsūdzēts par "mēģinājumu saindēt karavīrus", trešdien pavēstījis Federālais drošības dienests (FSB).
Tribunāls atzina, ka Barnaulas iedzīvotājs esot vainīgs "uzbrukuma mēģinājumā" un "nodevības mēģinājumā", un piesprieda viņam 20 gadus cietumā. "Šis 1981.gadā dzimušais Krievijas pilsonis sociālajos medijos izveidoja kontaktus ar Ukrainas specdienestiem" un pauda "vēlmi atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus", apgalvots FSB paziņojumā.
10:37. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka Ukrainas armija ar saviem spēkiem nevar atgūt Krievijas okupēto Krimu un Donbasu.
Otrdien publicētajā intervijā franču laikrakstam "Le Parisien" uz jautājumu, kādus kompromisus viņš būtu gatavs pieņemt, lai izbeigtu karu, un vai Kijiva būtu gatava vismaz uz laiku atteikties no Krimas vai Donbasa, Zelenskis atbildējis "Mēs nevaram atteikties no savām teritorijām. Ukrainas konstitūcija mums to aizliedz". Taču viņš atzinis, ka "de facto" šīs teritorijas kontrolē krievi un ka ukraiņiem šobrīd nav spēku tās atgūtu militārā ceļā.
10:16. Vācija pēc ilgām sarunām plāno drīzumā pārcelt savu Ukrainas smagās kara tehnikas remonta centru no Slovākijas uz Vāciju, pavēstījusi Vācijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs.
09:42. Telekomunikāciju iekārtu mazumtirgotājs SIA “LMT Retail & Logistics” novirzījis Ukrainas atbalstam daļu līdzekļu, kas iegūti par 4555 nodotajām, lietotajām iekārtām kampaņas “Visu cieņu vecajam telefonam” ietvaros. Sadarbībā ar fondu “Uzņēmēji mieram” uz vienu no skolām Černihivas apgabalā Ukrainā aizceļojušas ar klientu atbalstu sarūpētas iekārtas - interaktīvās tāfeles, televizori, kopēšanas, skenēšanas un printēšanas iekārtas, projektori, skaņas ierīces un citas tehnikas vienības - 12 479 eiro vērtībā. Papildus tam “LMT Retail & Logistics” ziedojis 45 lietotus datorus skolēnu vajadzībām.
08:19. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 766 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1580 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9571 tanku, 19 772 bruņutransportierus, 21 164 lielgabalu un mīnmetēju, 1256 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1025 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 20 470 bezpilota lidaparātus, 2943 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 31 610 automobiļus un autocisternas, kā arī 3652 specializētās tehnikas vienības.
07:11. Ziemeļkorejas bruņotie spēki ir zaudējuši vairākus simtus kritušu vai ievainotu karavīru, cīnoties pret Ukrainas spēkiem Kurskas apgabalā, otrdien paziņoja augsta ranga ASV militārpersona.
Phenjana ir nosūtījusi tūkstošiem karavīru, lai palīdzētu Krievijai karā pret Ukrainu. Daļa šo karavīru nosūtīti uz Krievijas Kurskas apgabalu, kur Ukrainas spēki šogad ieņēma teritorijas. "Vairāki simti kritušo vai ievainoto ir mūsu jaunākā aplēse par Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) zaudējumiem," sacīja amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
00:10. Sarunas ar Krieviju par kara patlabanējās fāzes izbeigšanu sāksies tad, kad Krievijai nebūs resursu karam, sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
Šādu nostāju viņš pauda pašvaldību kongresa sanāksmē.
"Sarunas par stabilu mieru sāksies tikai tad, kad ienaidniekam nebūs resursu kara turpināšanai," pauda Jermaks.
Kijiva redz iespēju vienīgi "mieram no spēka", un tieši no šādām pozīcijām tika gatavots "uzvaras plāns", sacīja amatpersona.
Pirms tam Jermaks intervijā sabiedriskajai raidsabiedrībai pauda, ka Ukraina šobrīd nav gatava sākt jebkādas sarunas ar Krieviju, jo nejūt pietiekamu atbalstu no Rietumiem, lai tās varētu notikt no spēka pozīcijām.
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim "nav pieņemama ultimātu valoda", un viņa vadībā "nebūs jaunu Minskas vai Normandijas formātu", sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs, atgādinot par centieniem panākt situācijas noregulējumu pēc Krievijas sākotnējā iebrukuma Ukrainā 2014.gadā.