Ukrainas kara 1022. diena. Jaunākā informācija [papildināts 11:04]

© Pixabay

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 11. decembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

11:04. Krievijas uzbrukumā otrdien Zaporižjas pilsētā nogalināto cilvēku skaits pieaudzis līdz sešiem un 22 cilvēki ir ievainoti, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Krievijas raķete trāpīja privātai klīnikai un biroja ēkai Zaporižjas centrā. Policisti, glābēji un brīvprātīgie turpina pārmeklēt drupas, vai tajās nav vēl kāds mirušais vai ievainotas. Ukrainas Iekšlietu ministrija ziņoja, ka drupās varētu būt iesprostoti līdz pieciem cilvēkiem. 22 cilvēki ir ievainoti, tai skaitā piecus gadus veca meitenīte, atklāja ministrija.

08:05. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 757 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1400 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9526 tankus, 19 616 bruņutransportierus, 21 067 lielgabalus un mīnmetējus, 1253 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1023 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 20 111 bezpilota lidaparātus, 2859 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 31 073 automobiļus un autocisternas, kā arī 3641 specializētās tehnikas vienību.

07:13. Ukrainas mērķis ražot tāla darbības rādiusa raķetes un dronus "šodien ir realitāte", otrdien pēc veiksmīgiem šo ieroču izmēģinājumiem paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kijivā godinot ukraiņu zinātniekus.

Zelenskis īpaši pieminēja raķešdronu "Paļanicja", kas augustā pirmoreiz tika izmantots kaujā, pavēstot, ka ir uzsākta šo dronu ražošana masveidā. Viņš piebilda, ka raķetes un drona hibrīds "Peklo" ir sekmīgi veicis pirmo kaujas misiju. Ukrainas armija pagājušajā nedēļā oficiāli saņēma pirmo šo ieroču sūtijumu, un to darbības rādiuss ir 700 kilometri.

00:10. Polijas premjerministrs Donalds Tusks otrdien, runājot par gaidāmo Polijas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES), izteicies, ka sarunas par Krievijas uzsāktā karu izbeigšanu pret Ukrainu varētu sākties ziemā.

"Mūsu prezidentūrai cita starpā būs kopīga atbildība par politiskās ainavas veidolu, par to, kāda, iespējams, būs situācija sarunās, kas, iespējams, - šeit vēl ir jautājuma zīmes - sāksies šī gada ziemā," savam kabinetam sacīja Tusks. Viņš pauda cerību, ka Polijas un ES centienu gala rezultāts būs miers Ukrainā.

Detalizētāku informāciju par šiem centieniem vai grafiku Tusks neatklāja. Viņš neteica, kas varētu būt iesaistīts sarunās vai kur un kad tās varētu notikt.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī Polija bijusi viena no spēcīgākajām Ukrainas atbalstītājām.

Politika

Patlaban varot saskatīt mēģinājumu atkārtot Valsts prezidenta vēlēšanu scenāriju, "Jaunajai vienotībai" (JV) mēģinot izgāzt esošā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja opozīcijas deputāts Edvards Smiltēns (AS).

Svarīgākais