No Zaļo un zemnieku savienības saraksta startējusī un Eiropas Parlamentā ievēlētā Iveta Grigule, kura pēdējā laikā sabiedrību un kolēģus pārsteigusi ar dīvainiem lēmumiem, visticamāk, zaudēs saikni ar Eiroparlamentā viņu ievadījušo politisko spēku.
Gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), gan to veidojošā Latvijas Zemnieku savienība ir gatavojas izvērtēt politiķes rīcību un, iespējams, izslēgt viņu no savām rindām. Iepriekš to jau paveikusi Latvijas Zaļā partija.
I. Grigule īsā laikā pamanījās sevi pretnostatīt pārstāvētā politiskā spēka publiski paustajām vērtībām. Politiķe Eiroparlamentā nobalsoja pret tā pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu. Turklāt šajā jautājumā viņas viedoklis sakrita ar ZZS ideoloģiskajiem pretiniekiem - Saskaņu pārstāvošo Andreju Mamikinu un Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku.
Neilgi pēc tam atklājās, ka I. Grigule, sadarbojoties ar A. Mamikinu, apgājusi arī parlamenta noteikumus, kas liedz pieņemt darbā radiniekus. Viņas meita kļuvusi par A. Mamikina stažieri, bet A. Mamikina sieva - par I. Grigules stažieri.
Pēdējais nodarījums gan nav izpelnījies partijas biedru uzmanību, taču Krievijas un teroristu propagandas noliegšana radījusi neapmierinātību gan ZZS, gan Latvijas Zemnieku savienībā.
ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzsver, ka pilnībā neatbalsta šādu balsojumu, jo Krievijas propaganda un informatīvais karš ir ļoti nopietna problēma un vieni no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem. Politiķis norādīja, ka ir jāierobežo un jācīnās gan ar Krievijas, gan ar teroristisko organizāciju propagandu.
Arī premjerministrs Māris Kučinskis paudis neapmierinātību ar kolēģes izvēli un apliecinājis, ka ZZS vadība ir vienisprātis - I. Grigule no politiskā spēka ir izslēdzama.
Vīlies savā partijas biedrenē ir arī Latvijas Zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis. Vēl 2015. gadā viņš publiski pauda gandarījumu par to, ka I. Grigule, būdama savienības locekle un pārstāvot ZZS, ievēlētā Eiropas Parlamentā. Tajā pašā gadā viņa tika ievēlēta un joprojām ir Zemnieku savienības valdes locekle. Taču tagad A. Brigmanis neslēpj, ka ir neapmierināts ar kolēģes rīcību un tā tiks izvērtēta partijas valdes sēdē. «Telefonsarunā personīgi viņai pateicu, ka ne partija, ne es personīgi neatbalstu viņas rīcību un tā ir pretrunā ar partijas programmu,» saka A. Brigmanis.
Taču pagaidām ne ZZS, ne Latvijas Zemnieku savienība nevar ķerties pie I. Grigules rīcības izvērtēšanas, jo abas organizācijas uzskata, ka tas bez pašas politiķes klātbūtnes nav iespējams. Savukārt I. Grigule, ar kuru sazināties Neatkarīgajai neizdevās, neatrodas Latvijā un šogad šeit arī neuzturēšoties pietiekami ilgi, lai paspētu sasaukt partiju valdes.
Politologs Ivars Ījabs gan uzskata, ka vēlētāju acīs I. Grigule netiek cieši saistīta ar ZZS, taču partijām būtu izdevīgi atbrīvoties no viņas, lai izvairītos no nepatīkamiem atgādinājumiem priekšvēlēšanu debatēs.
Iepriekš I. Grigule skaidrojusi, ka EP rezolūciju nav atbalstījusi, jo šādi protestējusi pret tā divkosību - parlaments par līdzīgiem nodarījumiem nenosoda, piemēram, ASV vai ES dalībvalstis, kas turpina tirgoties ar ieročiem dažādos konfliktos iesaistītās valstīs.
I. Grigules attiecības ar ZZS veidojošajiem politiskajiem spēkiem bijušas vētrainas. Līdz 2011. gadam, kad ar viņas līdzdalību par Valsts prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš, I. Grigule bija Latvijas Zaļās partijas biedre. Partija uzskatīja, ka politiķe priekšvēlēšanu laikā pārkāpusi partiju finansēšanas noteikumus, un viņu no savām rindām izslēdza.
2013. gadā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gada pavasarī viņa kļuva par Latvijas Zemnieku savienības biedri. Vēlēšanās, izvēršot plašu personīgo kampaņu, viņa apsteidza divus saraksta priekšgalā esošos ZZS biedrus un iekļuva Eiroparlamentā.