Pēc maijā gaidāmajām Eiropas vēlēšanām Eiropas parlamentā (EP) varētu mainīties spēku samērs, vadošajām politiskajām grupām kļūstot vājākām, šādu viedokli intervijā pauda EP deputāte Iveta Grigule-Pēterse.
Pēc deputātes domām, gaidāmo vēlēšanu rezultātā EP varētu pieaugt eiroskeptiķu skaits. Viņa vērsa uzmanību, ka "lielajās grupās", īpaši Eiropas Tautas partijas (ETP) grupā, Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā (S&D) un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā (ALDE), ir zināms satraukums, ka šīs grupas gaidāmajās vēlēšanās varētu zaudēt pozīcijas vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Eiroparlamentāriete uzsvēra, ka no ES viedokļa vēlēšanas būs pietiekami būtiskas, tomēr vienlaikus viņa norādīja, ka tās nebūs izšķirošas. "ALDE valda zināmā mērā histērija un priekšvēlēšanu gaidas. Visi ir lielā neziņā un satraukumā par to, kāds būs vēlēšanu iznākums, jo visi, balstoties uz socioloģiskiem pētījumiem un statistiku, redz, ka eiroskeptiskās tendences ES palielinās. Gan labējo un kreiso, gan galēji labējo un galēji kreiso EP spārnu popularitāte nacionālajās valstīs pieaug," teica politiķe.
Viņasprāt, tendence radikālajiem virzieniem EP un Eiropā palielināt savu ietekmi iedzīvotāju vidū ir ievērojama, tādēļ spēku samērs EP pamainīšoties. Tajā pašā laikā deputāte neuzskata, ka eiroskeptiskie deputāti varētu iegūt būtiski vairāk pozīciju, tādēļ lielāks eiroskeptiķu skaits EP lēmumu pieņemšanu īpaši neietekmēšot.
Pēc Grigules-Pēterses domām, līdzšinējais EP ne ar ko nepaliks vēsturē. Savukārt Eiropas Komisija (EK) gan palikšot atmiņā ar savu spilgto vadītāju Žanu Klodu Junkeru. EP atmiņā varētu palikt vienīgi ar "Brexit", proti, ka šis bijis EP, kurā laikā Lielbritānijā notika balsojums un izstāšanās no ES, uzskata deputāte, piebilstot, ka tas gan noteikti nav EP nopelns. Politiķe atturējās prognozēt, kādi būtu lielākie izaicinājumi nākamajam EP, norādot, ka tas būs jāvaicā jaunajiem EP deputātiem.
Eiroparlamentāriet uzsvēra, ka ALDE grupā bažas par iespējamu Krievijas iejaukšanos vēlēšanās neizsaka, bet lielākas bažas esot par eiroskeptiskajiem noskaņojumiem, kas valda ES dalībvalstīs. Viņasprāt, nevajadzētu pārspīlēt un ļoti baidīties no iespējamiem draudiem no Krievijas iejaukšanās vēlēšanās, tādējādi attaisnojot savu neizdarību, nevarēšanu, kūtrumu un nevēlēšanos kaut ko mainīt.
"ALDE ir teiciens - ja kaut kas notiek, tad tā ir Krievijas vaina. Tad, kad Strasbūras plenārsesijas laikā notika terorakts un mūs ieslēdza EP, bija dzirdami joki, ka Krievija kaut ko atkal ir izdarījusi. Protams, neviens nav balts, bet neviens nav arī pilnīgi melns. Mums ir paveicies, ka Krievija ir blakus un vienmēr varam ar to atrunāties un atrast vainīgo. Vai vienmēr un cik tālu tas tā ir, par to vajadzētu padomāt," sacīja Grigule-Pēterse.
Deputāte vērsa uzmanību, ka cilvēki neesot muļķi, proti, tie, kas iet un vēlē, tie kaut ko sagaida un savas ilgas un savas projekcijas par labāku dzīvi saskata cilvēkos, par kuriem balso. "Ja kādam nepatīk rezultāts, var pateikt, ka iemesls ir populisms, kāds kaut kur iejaucas vai pie vainas ir kas cits, nevis tāpēc, ka pats cilvēks kaut ko nav izdarījis," teica politiķe.
Viņa pauda pārliecību, ka vēlēšanās noteikti ir jāpiedalās, balsojot ar saprātu, konstruktīvi izvērtējot gan kandidātus, gan programmas. Vienlaikus politiķe uzskata, ka vēlēšanu aktivitāte nebūs "pat maķenīt lielāka", ko pierādot aktivitāte Latvijas 13.Saeimas vēlēšanās. Politiķe norādīja, ka visā ES tendence ir vēlētāju aktivitātes samazināšanās, izņemot Beļģiju, kur dalība vēlēšanās ir obligāta.
"Vēlētāju aktivitāte sarūk, jo cilvēki vairāk saprot un redz, ka neko īsti ietekmēt nevar un astoņiem deputātiem tur, lielajā sapulcē, kur ir vairāk nekā 700 deputāti, trūkst ietekmes. Cilvēkiem tomēr ir jāiet un jābalso, lai arī par aktivitāti esmu skeptiski noskaņota," piebilda deputāte.