Putins atgriezies uz skatuves

Vakar iecerētā Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa Kirgizstānas kolēģa Almazbeka Atambajeva tikšanās noritējusi gandrīz precīzi saskaņā ar grafiku, un vairākas dienas intensīvi cirkulējušās baumas par to, vai ar V. Putinu nav noticis kas ļauns, rimušās. Nekādus paskaidrojumus par to, kāpēc viņš kopš 5. marta nebija redzēts sabiedrībā, Krievijas prezidents tā arī nav sniedzis.

Lai izvairītos no liekiem jautājumiem, tieši viesim no Kirgizstānas uzticēts izspēlēt nelielu etīdi. Sēžot blakus V. Putinam un uzrunājot žurnālistus, A. Atambajevs uzreiz ķēries vērsim pie ragiem – nevis stāstījis par to, kā Kirgizstāna plāno līdz 9. maijam pievienoties Eirāzijas savienībai, bet gan komentējis V. Putina veselības stāvokli. Viņš paziņojis, ka namatēvs jūtoties tik labi, ka pats viņu ar automašīnu izvizinājis pa Sanktpēterburgas Konstantīna pils (tur notika sarunas) teritoriju, turklāt braucis itin pārgalvīgi. «Tas tā, lai nebūtu baumu,» daudznozīmīgi paziņojis A. Atambajevs, uz ko V. Putins ar acīmredzamu labpatiku piebildis nezināmo scenāristu sacerēto repliku: «Bez baumām jau būs garlaicīgi.»

Attapīgas atrunas

Īsi pēc tam, kad prezidenti atstāti divatā, lai risinātu valstiski svarīgus jautājumus, pie žurnālistiem iznācis triumfējošais V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. «Vai visi redzēja paralīzes sagrauto prezidentu, kuru tur gūstā ģenerāļi? Viņš nupat kā atgriezās no Šveices, kur, kā zināms, pieņēma dzemdības,» vienā rāvienā visas baumas centies apgāzt D. Peskovs. Viņš attapīgi atbildējis arī uz kāda korespondenta jautājumu par ārstu, kurš atbraucis no ārzemēm, lai mazinātu V. Putina muguras sāpes. «Jā, viņš arī bija starp tiem ģenerāļiem, kuri sagūstīja Putinu.»

Reuters norāda, ka tikšanās Konstantīna pilī sākusies nedaudz vēlāk par nolikto laiku, taču tas neesot nekāds pārsteigums – V. Putins jau gadiem ilgi sarunu biedrus radina pie tā, ka viņu nākas mazliet pagaidīt. Arī tas, ka Krievijas prezidents ar augstprātīgu smīnu izvairījās no visa notikušā paskaidrošanas, nav nekāds jaunums. V.  Putins gadiem ilgi ignorējis sabiedrisko domu, un pat tad, ja kādas amatpersonas darbs nav apmierinājis arī viņu personīgi, nekad nav atbrīvojis šo amatpersonu brīžos, kad to pieprasījusi sabiedrība, vēlāk atrodot kādu citu iemeslu demisijai. Ļoti iespējams, ka Krievijas prezidents patiešām saaukstējies vai saslimis ar gripu vieglā formā, taču, kā norāda CNN, viņš izveidojis tādu pārvaldes sistēmu, kurā padotajiem ir jāuzskata, ka valsts līderis ir nevainojams it visā, ieskaitot veselību.

Nopietna satraukuma nav

Tomēr atgriešanās V. Putinam izdevusies gana efektīga arī tāpēc, ka viņš izdeva rīkojumu par kaujas gatavības izsludināšanu Ziemeļu flotē, kā arī pārbaudes veikšanai atsevišķās Rietumu kara apgabala un gaisa desanta karaspēka vienībās.

Neraugoties uz vērienīgajiem Krievijas spēku manevriem, Latvijas Aizsardzības ministrija ir pārliecināta, ka pamata nopietnam satraukumam nav. Atbilstoši pašreizējam novērtējumam tiešu militāru draudu līmenis Latvijai esot zems, norāda Aizsardzības ministrija.

«Jāuzsver, ka, kopš notikusi Krimas aneksija, Nacionālie bruņotie spēki īsteno pastiprinātu robežu novērošanu un veic atbilstošas drošības procedūras,» pauž ministrijas preses dienests.

«Latvijas bruņotie spēki intensīvi stiprina agrās brīdināšanas un ātrās reaģēšanas spēju, kas ir pamatā mūsu gatavībai adekvāti reaģēt uz jebkādiem riskiem. Atgādinu – mūsu aizsardzības attīstības mērķis ir atturēšana. Latvijas, Baltijas, NATO aizsardzības spējām ir jābūt tik pārliecinošām un acīmredzamām, lai potenciālam agresoram nerastos ne mazākās ilūzijas par iespējamiem panākumiem,» atgādina aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Pretenzijas uz Arktikas teritorijām

Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš norāda, ka pēc Krimas aneksijas Krievija ar šiem manevriem, visticamāk, piesaka pretenzijas uz Arktikas teritorijām, uz kurām tā cenšas pieteikt tiesības jau ilgāku laiku. «Man tas liekas ironiski, jo pirms pusotras nedēļas atgādināju, ka kompasā ir četri virzieni un mums jāskatās arī uz ziemeļiem, kur agri vai vēlu būs drošības izaicinājumi,» par V. Putina manevriem saka O. Ē. Kalniņš.

Līdztekus vēlmei pieteikt savas tiesības uz daudzsološajām arktiskajām teritorijām, V. Putins vēloties savu atgriešanos padarīt pēc iespējas redzamāku, uzskata politiķis. «Viņam patīk drāma, tas saistīts ar atgriešanos, lai pievērstu lielāku uzmanību, norādot, ka viss atgriežas vecajās sliedēs,» savu versiju par notiekošo pauž O. Ē. Kalniņš.

Savukārt Krievijas un Rietumu pasaules attiecībās specializējies Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra uzskata, ka ar šiem manevriem V. Putins iesaistījies bezvārdu dialogā ar NATO.

Proti, ja NATO valstis nesen testēja, cik operatīvi iespējams no Vācijas uz Poliju un Baltijas valstīm nogādāt smago bruņojumu, tad Krievija tagad norāda, kurus reģionus tā uztver kā potenciāli tai bīstamākos – Baltijas valstis un Norvēģiju.

«Šādā kontekstā Latvijai ir pamats satraukties, jo tāda veida dialogs liecina tikai un vienīgi par jaunu auksto karu,» saka eksperts.