NATO jaunais aizsardzības plāns paredz triecienus dziļi Krievijas teritorijā

NATO pārskata stratēģiju, kā reaģēt uz iespējamu Krievijas uzbrukumu – alianse pieļauj arī triecienus mērķiem dziļi Krievijas teritorijā, tostarp militārajām bāzēm, apgādes noliktavām un rūpniecības objektiem.

Kā vēsta laikraksts “The Wall Street Journal”, jūnijā visu NATO dalībvalstu augstākās militārpersonas un amatpersonas piedalījās pirmajā alianses vēsturē rīkotajā simpozijā, kas bija veltīts tāla darbības rādiusa triecienu iespējām.

ASV Gaisa spēku ģenerāļa un NATO Eiropas sabiedroto spēku augstākā virspavēlnieka Aleksusa Grinkeviča vadībā diskusijās un militārajās simulācijās tika apspriesta tēma, par kuru vēl nesen daudzi dalībnieki nebūtu uzdrošinājušies runāt atklāti, proti, triecieni Krievijas teritorijai.

WSJ norāda, ka gadu desmitiem NATO Eiropas teritorijas aizsardzības stratēģija galvenokārt balstījās uz pretinieka virzības apturēšanu pie robežām, taču pēc gandrīz piecus gadus ilgušā Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu alianses militārie plānotāji secinājuši, ka Krievijas iebrukumu nevar novērst, tikai apgrūtinot tās karaspēka virzību.

Tagad NATO stratēģi uzskata, ka Krievijas bruņoto spēku atturēšanai nepieciešama aktīvāka un preventīvāka rīcība - tas nozīmē, ka uzbrukuma gadījumā alianse varētu vērsties ne tikai pret karaspēku, kas šķērsotu tās robežas, bet arī pret militārajām bāzēm, apgādes noliktavām un rūpniecības objektiem Krievijas teritorijā.

Grinkevičs skaidroja, ka saskaņā ar jauno plānu NATO spēki vispirms apturētu uzbrukuma pirmo vilni, pēc tam vājinātu pretinieka turpmākās darbības. Ja uzbrukums turpinātos, alianse censtos iznīcināt visu pret to vērsto kara spēju nodrošinošo sistēmu. Plāns neparedz eskalāciju līdz kodolieroču izmantošanai.

Kādus ieročus NATO varētu izmantot?

Plānā būtiska nozīme paredzēta tāla darbības rādiusa augstas precizitātes ieročiem - gan tehnoloģiski sarežģītiem, gan salīdzinoši lētākiem.

Triecieniem Krievijas teritorijā NATO apsver iespēju izmantot ASV raķetes "Tomahawk" un ATACMS, kā arī Eiropā ražotās "Storm Shadow", SCALP un "Taurus" raķetes.

Norvēģijas Aizsardzības pētījumu institūta vecākais pētnieks Fabians Hofmans norādījis, ka Eiropā izsludināti vismaz 48 jauni projekti lētāku spārnoto raķešu izstrādei, kuros iesaistīti 20 ražotāji, tomēr pagaidām nav skaidrs, kad šie ieroči varētu nonākt bruņoto spēku rīcībā.

Saskaņā ar plānu Krievijas uzbrukuma gadījumā tāla darbības rādiusa raķetes, raķešu sistēmas un droni tiktu izmantoti ne tikai tradicionālo militāro mērķu iznīcināšanai lielā attālumā, bet arī triecieniem rūpniecības objektiem, kritiski svarīgai infrastruktūrai un resursu ieguves vietām.

WSJ atzīmē, ka Ukraina šo pieeju jau izmanto, ar arvien jaudīgākiem ieročiem uzbrūkot Krievijas enerģētikas objektiem un uzņēmumiem, kas ražo ieročus.