Eksperts nosauc valstis, kuras varētu apdraudēt Krievija. Pieminēta arī Latvija

Krievija varētu mēģināt izvērst karadarbību arī citu Eiropas valstu teritorijā, tostarp Baltijas valstīs. Kā vienu no iespējamiem scenārijiem militārais analītiķis minējis uzbrukumu Latvijai, Lietuvai vai Igaunijai. Par to Ukrainas radio ēterā paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku rezerves virsnieks un militārais analītiķis Andrejs Kramarovs, komentējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumus par iespējamu karu ar Eiropu līdz 2030. gadam, raksta “Unian.net”.

Pēc eksperta domām, Krievijā izveidojusies elites daļa, kas gūst labumu no kara un tādēļ ir ieinteresēta tā turpināšanā. Šie spēki karadarbības paplašināšanu varētu uztvert kā iespēju palielināt savus ienākumus.

“Tieši šie cilvēki nosaka Kremļa intereses. Viņiem nepieciešams pastāvīgs karš. Karadarbības paplašināšana ir pavisam cita mēroga jautājums. Viens ir karš ar Ukrainu, bet pavisam kas cits - karš, piemēram, ar Baltijas valstīm vai Somiju. Viņi kara mēroga palielināšanu uztver kā iespēju palielināt savu peļņu. Tāpēc šāds scenārijs ir iespējams. Pastāv noteikta apdraudējuma varbūtība arī Baltijas valstīm,” sacīja Kramarovs.

Viņš atgādināja par 1940. gada notikumiem, kad pēc Polijas sadalīšanas Padomju Savienība okupēja Lietuvu, Latviju un Igauniju.

“Krievija vēl nav sasniegusi savus mērķus Ukrainā, taču var mēģināt uzbrukt NATO, īstenojot Baltijas valstu okupācijas scenāriju,” uzskata analītiķis.

Viņš arī norādīja uz pēdējā laikā pieaugošo prokrievisko politisko spēku un propagandistu aktivitāti Baltijas valstīs, īpaši tādās platformās kā “YouTube” un “Instagram”.

Savukārt uzbrukumu Somijai Kramarovs uzskata par Maskavai riskantāku soli. Viņš atgādināja par Padomju Savienības un Somijas karu, kas sākās 1939. gada novembrī un beidzās 1940. gada martā. Lai gan PSRS ieguva daļu Somijas teritorijas, tai neizdevās valsti pilnībā pakļaut savai kontrolei.

“Viņiem taču tik ļoti patīk vēsture, bet pirmais iebrukums Somijā beidzās, maigi izsakoties, ļoti slikti,” sacīja eksperts, piebilstot, ka Baltijas valstis Maskavai varētu šķist vieglāks mērķis.

Kramarovs uzskata, ka Eiropas valstis pagaidām nav pietiekami sagatavotas mūsdienu karadarbībai tādā mērogā, kādu pasaule pieredz Ukrainā.

“Eiropai vispirms ir jāatjēdzas un beidzot jāsaprot, ka karš var nonākt arī tās teritorijā. Mēs eiropiešiem sniedzam visu informāciju un skaidrojam, kāds ir mūsdienu karš. Vienīgās divas armijas pasaulē, kas spēj karot šādos reālos apstākļos, ir Ukrainas un Krievijas armijas. Ne Eiropa, ne NATO, ne Ķīna pagaidām nav spējīgas šādi karot,” apgalvoja analītiķis.

Viņaprāt, Eiropas valstīm jāstiprina aizsardzības spējas un jāņem vērā Ukrainas kara pieredze. Kā vienu no pazīmēm, ka Eiropa sāk apzināties draudus, viņš minēja Vācijas karavīru daļas pārvietošanu uz Igauniju.

“Ja Kijiva būtu kritusi trīs dienās, pēc nedēļas varētu būt kritusi arī Varšava,” brīdināja Kramarovs.

Iepriekš Vladimirs Putins paziņoja, ka Eiropā daudzi gatavojoties karam ar Krieviju līdz 2030. gadam. Viņš apgalvoja, ka Krievija esot gatava karam, taču pati to nevēloties.

Kremļa vadītājs arī norādīja, ka Rietumiem nav izdevies panākt Krievijas stratēģisku sakāvi. Vienlaikus viņš apgalvoja, ka Maskava labi atceroties Pirmā un Otrā pasaules kara mācības un darot visu, lai nepieļautu līdzīgus notikumus.

Putins komentēja arī telefonsarunu ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu un Norvēģijas premjerministru Jūnasu Gāru Stēri. Pēc viņa teiktā, saruna notikusi abu Eiropas līderu iniciatīvas dēļ.

Abi līderi uzsvēruši, ka nav runājuši Eiropas Savienības vārdā, bet gan kā savu valstu pārstāvji. Savukārt Putins paziņojis, ka Krievija nevēloties, lai Baltijas jūrā izveidotos situācija, kas līdzinātos notikumiem Hormuza šaurumā un Persijas līcī, un piebildis, ka Maskava esot gatava atbildēt uz jebkuru izaicinājumu Baltijas jūrā.