Eksperti izspēlējuši bīstamus scenārijus Kaļiņingradā: militārs dumpis, nemieri un toksisks piesārņojums

Viļņā no 8. līdz 10. oktobrim notika drošības simulācija, kurā eksperti un amatpersonas vērtēja iespējamo krīžu attīstību Krievijas Kaļiņingradas apgabalā un to sekas Lietuvai un citām reģiona valstīm. Simulāciju organizēja "Baltic International Security Centre" (BISC) un ISM Vadības un ekonomikas universitāte, un tajā piedalījās 20 esošie un bijušie valsts dienestu pārstāvji, drošības eksperti un citi speciālisti, vēsta “Lrytas.lt”.

BISC vadītājs Edvards Lūkass norādīja, ka Kaļiņingradu parasti uztver kā Krievijas cietoksni, bet tās kaimiņvalstis — kā potenciālos upurus. Simulācijas mērķis bija paraudzīties uz situāciju no otras puses un izvērtēt, kā Maskava rīkotos, saskaroties ar problēmām, kuras nevar atrisināt tikai ar draudiem.

Pirmais scenārijs: nemieri un karot negribošu karavīru dumpis

Pirmajā scenārijā piegāžu traucējumi pārauga sociālā un ekonomiskā krīzē. Kaļiņingradas iedzīvotāji centās aizbēgt uz Lietuvu un Poliju, savukārt karavīri, kuri nevēlējās doties karā pret Ukrainu, sacēlās. Dumpja organizatori mēģināja piesaistīt arī citas militārās vienības.

Simulācijā Krievijas varas pārstāvju lomu spēlējošie dalībnieki sākotnēji bija gatavi piekāpties, taču sarunas beidzās bez vienošanās, un nemieri tika ātri apspiesti. Maskavai neizdevās ar spiedienu panākt, lai Lietuva un Polija piekristu piegādēm caur Baltkrieviju. Krievija saglabāja kontroli pār Kaļiņingradu, tomēr iedzīvotāju neapmierinātība pieauga.

Otrais scenārijs: militārs dumpis un Maskavas lūgums pēc palīdzības

Otrajā scenārijā dumpinieki, pieprasot stingrāku Kremļa rīcību pret Ukrainu un Rietumiem, ieņēma svarīgus infrastruktūras objektus un sagūstīja apgabala gubernatoru. Maskavai bija jāmeklē veidi, kā atgūt kontroli.

Dumpinieki mēģināja caur Kibartiem nokļūt Baltkrievijas virzienā, sākotnēji izmantojot civilos autobusus un aizbildinoties ar humāniem mērķiem. Taču gan maldināšanas mēģinājums, gan vēlākā tiešā izlaušanās izgāzās.

Lietuva un Polija pastiprināja robežkontroli un paaugstināja savu, kā arī reģionā izvietoto sabiedroto spēku gatavību, tostarp Vācijas brigādei Lietuvā.

Simulācija parādīja, ka šādā krīzē būtiska nozīme būtu reģiona valstu koordinētai rīcībai. Notikumu gaita nebūtu atkarīga tikai no tālu esošo galvaspilsētu lēmumiem — Lietuva, Polija un to kaimiņvalstis varētu pašas uzņemties iniciatīvu.

Trešais scenārijs: rūpnieciska avārija un toksisks piesārņojums

Trešajā scenārijā pie Lietuvas robežas izcēlās ugunsgrēks bateriju ražotnē, un toksisks piesārņojums izplatījās ārpus Kaļiņingradas apgabala, pārvēršot rūpniecisko avāriju reģionālā ekoloģiskā krīzē.

Ugunsgrēka dzēšanai nosūtītie Krievijas karavīri pretojās pavēlēm, jo viņiem nebija atbilstošas apmācības un aprīkojuma. Viņu komandieri pauda lojalitāti varas iestādēm, tomēr nevēlējās sūtīt karavīrus bojā no indīgiem dūmiem.

Krīzei saasinoties, Kremlis sākotnēji apsūdzēja NATO kaimiņvalstis iespējamā sabotāžā, bet vēlāk bija spiests lūgt tām palīdzību. Lai ierobežotu piesārņojumu un novērstu tā avotu, bija nepieciešamas ugunsdzēsēju un glābēju komandas.

Tikmēr protesti sākās arī Krievijas pamatteritorijā. Maskava izvēlējās pastiprināt politisko kontroli, nevis risināt ekoloģisko krīzi un tās cēloņus. Scenārijs izgaismoja pretrunu: pat apsūdzot kaimiņvalstis, Krievija šādā situācijā būtu atkarīga no to palīdzības.

Simulācijas dalībnieki pārstāvēja dažādu valstu valdības, Krievijas un Baltkrievijas varas iestādes, dumpiniekus un citus lēmumu pieņēmējus. Viņu pieņemtie lēmumi neatspoguļoja attiecīgo valstu oficiālo nostāju.

Eksperti uzsvēra, ka Lietuva, Polija un citas reģiona valstis var pašas ietekmēt krīzes attīstību, ja spēj saskaņot intereses un rīkoties kopīgi. Vienlaikus simulācija parādīja, ka Krievija arī sarežģītos apstākļos varētu palikt bīstama un, nonākot spiediena situācijā, radīt jaunus apdraudējumus.

Svarīgi, ka simulācija balstījās publiski pieejamā informācijā un ekspertu pieņēmumos, un tās rezultāti nav prognoze par to, cik ticama ir šādas krīzes izcelšanās, un tie nenosaka, kā valstu valdības rīkotos reālā situācijā.