Slovēnijas identitātes simbols izzūd neatgriezeniski: "Kušanas ātrums ir neticams!"
Ekstrēmais karstums paātrinājis Triglava ledāja izzušanu. Triglava kalns tiek dēvēts par slovēņu identitātes simbolu, raksta "The Guardian". Eiropas svelmainajā vasarā no Slovēnijas Triglava ledāja ir pazudusi pēdējā ledus kārta.
Kādreiz varenā ledus masa laikā no 1983. līdz 2003. gadam zaudēja 93% savas platības, sarūkot tiktāl, ka klāja mazāk nekā hektāru pārkarsušu klinšu. Tomēr ledājs pārsteidza pētniekus, kuri jau toreiz baidījās no tā nenovēršamās bojāejas, un spēja noturēties pie kalna nogāzes vēl divas desmitgades.
Pēdējo piecu gadu laikā, kad Eiropā tika piedzīvoti trīs vēsturē karstākie gadi, atlikušais ledus saruka līdz dažām atsevišķām ledus kabatām, un vasaras beigās galvenās daļas paliekas bija vairs tikai dažus metrus garas. Jaunas kalna nogāzes fotogrāfijas, kas šomēnes uzņemtas no abām pusēm pēc pirmā sniega, apstiprina - ledāja vairs nav.
Antona Melika Ģeogrāfijas institūta direktors Matija Zorns norādīja, ka Triglava kalns ieņem centrālu vietu slovēņu nacionālajā identitātē, tāpēc ledāja izzušana nozīmē ne tikai svarīga klimata pārmaiņu indikatora, bet arī vērtīga datu avota zaudēšanu.
“Es katru gadu zināju, ka ledus kļūs arvien mazāk,” viņš atzina. “Tomēr ikreiz mani pārņēma šoks, redzot, cik dramatiski tas tur augšā ir sarucis.”
Alpu reģionu pēdējos gados ir plosījuši spēcīgi karstuma viļņi, ko siltumnīcefekta gāzu radītais piesārņojums padarījis vēl intensīvākus. Lielie, baltie ledāji tagad pārvēršas par mēness ainavai līdzīgiem klinšu tuksnešiem.
Pagājušajā mēnesī Šveices glaciologi paziņoja, ka pēdējo piecu gadu laikā ir izzudusi gandrīz piektā daļa valsts ledus apjoma, un tikai 2026. gadā vien tas samazinājies par 5,5%.
Slovēnijā, kas atrodas Alpu dienvidaustrumu galā, Triglava ledājs pēdējā gadsimta laikā ir cietis visvairāk. Vēsturiskās fotogrāfijas un dokumenti liecina, ka 19. gadsimta vidū ledājs klāja aptuveni 40 hektārus. Līdz pirmajiem oficiālajiem mērījumiem 1946. gadā tā platība jau bija sarukusi līdz 14 hektāriem.
Zorns, kurš savus pirmos mērījumus pie ledāja veica 2001. gadā, uzsver, ka izmaiņu temps bijis pārsteidzošs pat tajās desmitgadēs, kad ledājs spītēja prognozēm. Vieta, kur kādreiz bija jāuzliek dzelkšņi, lai izvairītos no slīdēšanas, gadu no gada atkāpās arvien straujāk.
"Kušanas ātrums ir neticams," viņš teica. "2022. gadā mēs paņēmām ledus serdi ģeoķīmiskajai analīzei, un ledus slānis bija aptuveni piecus metrus dziļš. Nākamajā gadā es stāvēju tajā pašā vietā, taču vairs ne uz ledus, bet gan uz kailas klints."
Triglavs ir Slovēnijas augstākā virsotne un nozīmīgs kultūras simbols - tiek uzskatīts, ka ikvienam šīs slēpotāju un alpīnistu valsts iedzīvotājam vismaz reizi mūžā tajā ir jāuzkāpj. Lai gan virszemes ledājs ir pazudis, zinātnieki ir atklājuši ledu alās zem Triglava, jo ledāja atkāpšanās ir atsegusi jaunas šahtas. Arī otrs Slovēnijas ledājs Skutas kalnā ir sarucis un kļuvis plānāks, taču šis ledus pleķis atrodas labākā ēnā, tāpēc pētnieki prognozē, ka tas varētu noturēties vēl dažus gadus.
Rietumeiropa šogad piedzīvoja karstāko vasaru meteoroloģisko novērojumu vēsturē, izraisot vismaz 50 000 ar karstumu saistītu nāves gadījumu un nesot smagas ekonomiskās sekas - no iznīcinātas ražas līdz pat spēkstaciju piespiedu slēgšanai. Zinātnieki joprojām turpina novērtēt ekosistēmām nodarīto kaitējumu.
Glaciologs un kalnu gids Miha Pavšeks uzsver, ka daba mainās mūsu acu priekšā, taču sabiedrība to joprojām neuztver pietiekami nopietni.
“Līdz ar šī ledāja izkušanu pazūd arī daļa no manis,” sacīja Pavšeks, kurš glabā savu vecāku 1957. gada fotogrāfiju pie šī paša ledāja. “Bija lietas, ko cilvēki uzskatīja par mūžīgām. Ledāji acīmredzami tādi nav.”
