Atklāts Krievijas specdienestu koordinēts diversantu tīkls
Rumānijā atklāts Krievijas specdienestu koordinēts diversantu tīkls, kas 14. septembrī mēģināja aizdedzināt ieroču ražotni "Carfil" Brašovā, pirmdien paziņoja Rumānijas Iekšējās izlūkošanas dienests (SRI).
"Koordinatori no Krievijas Federācijas grupai bija noteikuši plašu mērķu sarakstu reģionā - valsts un privātus ieroču ražošanas uzņēmumus, kā arī citus objektus, kas ir nozīmīgi militārā un rūpnieciskā ziņā," ziņu aģentūra "Reuters" citēja SRI paziņojumu.
Aizdomās turamo vidū ir divi Baltkrievijas pilsoņi un viens Ukrainas pilsonis. Divus no viņiem aizturēja Vācijā, kad viņi gatavoja līdzīgas sabotāžas, bet trešais tiek meklēts Polijā, ziņo rumāņu televīzijas kanāls "Știri". Bukareste cenšas panākt viņu izdošanu Rumānijai.
Pirms gada Polija un Rumānija aizturēja astoņas personas, kuras tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos Krievijas plānā nosūtīt sūtījumus ar sprāgstvielām uz Ukrainu.
Rumānijas ārlietu ministrs Dans Nekulajesku paziņoja, ka ugunsgrēks Brašovā bija "daļa no plašākas sabotāžas kampaņas visā Eiropā", kas vērsta pret aizsardzības rūpniecību.
SRI skaidroja, ka šādu sabotāžu veikšanai parasti vervē cilvēkus caur sociālajiem tīkliem, sākumā piedāvājot naudu par "šķietami nekaitīgu uzdevumu", piemēram, "noteiktu objektu novērošanu vai fotografēšanu". "Vēlāk uzdevumi kļūst arvien nopietnāki un var ietvert vandalismu, dedzināšanu vai pat slepkavības," teikts paziņojumā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins personīgi devis rīkojumu pastiprināt sabotāžas pret NATO valstīm, 20. oktobrī ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ), atsaucoties uz trim Eiropas amatpersonām, kuras ir iepazinušās ar ASV specdienestu secinājumiem. Saskaņā ar laikraksta informāciju, neveiksmīgais uzbrukums ar bezpilota lidaparātiem Vācijas Leipcigas lidostā 4. augustā kļuva par vienu no pirmajām akcijām šīs sabotāžu kampaņas ietvaros.
WSJ avoti atklāja, ka pēc incidenta Krievijas puse caur neoficiālu saziņas kanālu brīdināja Vācijas valdību, ka Leipciga nebūs pēdējais mērķis.
Krievija nolēma aktivizēt slepenās operācijas laikā, kad Krievijas armijai Ukrainā nebija nozīmīgu panākumu, bet Ukrainas armija arvien biežāk veica uzbrukumus mērķiem dziļi Krievijas teritorijā.
Pēc Leipcigas incidenta sekoja virkne jaunu incidentu Eiropā. Augustā tika aizdedzināti bezpilota lidaparātu ražošanas uzņēmumi Igaunijā un Polijā. Tajā pašā periodā Slovākijas varas iestādes paziņoja par novērstu uzbrukumu līdzīgai ražotnei. Polija, Lietuva un Bulgārija paziņoja par sabotāžām stacijās, kas saistītas ar satelītu sistēmu "Starlink".
Pēc Rietumu amatpersonu sniegtās informācijas, sabotāžas organizē Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes Speciālo uzdevumu departaments, kas tika izveidots pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Šo vienību vada ģenerālpulkvedis Andrejs Averjanovs.
