Uz Eiropas ceļiem tiek krāsoti dzelteni apļi. Kas notiek?

Vācijas un Austrijas pilsētās uz brauktuvēm parādījusies neparasta ceļa apzīmējumu forma — dzelteni apļi. Tie neievieš jaunus satiksmes noteikumus vai aizliegumus, bet ar psiholoģisku paņēmienu palīdzību mudina autovadītājus samazināt ātrumu un uz ceļa būt uzmanīgākiem, raksta “unian.net”.

Šie dzeltenie apļi ir daļa no eksperimenta, kura mērķis ir ietekmēt autovadītāju uzvedību bez papildu ierobežojumiem. Spilgtais marķējums labi izceļas uz tumšā asfalta, piesaista uzmanību un var mudināt autovadītājus instinktīvi samazināt ātrumu.

Dažviet apļus papildina arī stabiņi ceļa malās - tie rada vizuālu iespaidu, ka brauktuve ir šaurāka, tādējādi mudinot autovadītājus pārvietoties piesardzīgāk.

Neparastajam marķējumam ir trīs galvenie mērķi:

• samazināt braukšanas ātrumu bez jauniem ierobežojumiem;
• pievērst lielāku uzmanību satiksmes dalībniekiem, jo īpaši gājējiem un velosipēdistiem;
• mazāk pievilcīgu padarīt caurbraukšanu pa dzīvojamajiem rajoniem, lai autovadītāji biežāk izvēlētos galvenās ielas.

Daudzi autovadītāji izmanto mazās dzīvojamo rajonu ielas kā īsāko ceļu, lai apbrauktu sastrēgumus uz galvenajām ielām, taču intensīva caurbraucošo automašīnu plūsma rada papildu troksni un palielina risku gājējiem un velosipēdistiem.

Dzeltenie apļi kopā ar stabiņiem var radīt sajūtu, ka šādā ielā jābrauc lēnāk un uzmanīgāk, tādējādi tā kļūst mazāk pievilcīga tiem, kuri vēlas pēc iespējas ātrāk šķērsot apkaimi.

Svarīgi gan saprast, ka šis marķējums pats par sevi neaizliedz izmantot ielu caurbraukšanai - tas galvenokārt paredzēts autovadītāju uztveres un uzvedības ietekmēšanai.

Šādu pieeju satiksmes organizācijā dēvē par vizuālu satiksmes nomierināšanu, kuras pamatā ir ideja, ka autovadītāji pielāgo ātrumu ne tikai ceļa zīmēm un noteikumiem, bet arī tam, cik plaša un droša viņiem šķiet brauktuve.

Līdzīgs princips jau tiek izmantots dažādās valstīs — braukšanas joslas padara vizuāli šaurākas, ceļa malās ierīko apstādījumus vai uzstāda fiziskus atdalītājus. Šādi risinājumi var mudināt autovadītājus izvēlēties mazāku ātrumu, pat ja oficiālais braukšanas ierobežojums nemainās.

Saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem, kas minēti publikācijā, vienā no Austrijas ceļiem pēc šāda risinājuma ieviešanas satiksmes ātrums samazinājās aptuveni par diviem līdz trim kilometriem stundā.

Lai gan izmaiņas var šķist nelielas, pat dažu kilometru stundā samazinājums var mazināt sadursmes smagumu, ja notiek ceļu satiksmes negadījums.

Tomēr šādu risinājumu efektivitāte ir atkarīga arī no konkrētās ielas, satiksmes intensitātes un citiem ceļa infrastruktūras elementiem.