Baktērijas un vīrusi aiz miljoniem vēža diagnožu: pētījums atklāj draudu mērogu
Aptuveni katrs astotais jaunais vēža gadījums pasaulē saistīts ar infekcijām, liecina Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras (IARC) pētījums. Daudzus no šiem gadījumiem varētu novērst ar vakcināciju, savlaicīgu infekciju ārstēšanu un skrīningu, raksta "Fox News".
Pētnieki aplēsuši, ka 2024. gadā infekcijas izraisīja aptuveni 2,3 miljonus jaunu vēža gadījumu jeb 12% no visiem jaunajiem gadījumiem pasaulē. Analīze publicēta žurnālā “The Lancet Oncology”, un tajā vērtēta 12 vēzi izraisošu infekciju ierosinātāju ietekme.
Lielākais gadījumu skaits attiecināts uz baktēriju Helicobacter pylori — aptuveni 760 000. Tai seko cilvēka papilomas vīruss (CPV) ar 750 000 gadījumu, B hepatīta vīruss ar 360 000, Epšteina-Bāras vīruss ar 260 000 un C hepatīta vīruss ar 160 000 gadījumu.
H. pylori var izraisīt kuņģa vēzi un noteiktu kuņģa limfomas veidu. Savukārt augsta riska CPV ilgstoša infekcija var izraisīt dzemdes kakla un vairākus citus ļaundabīgus audzējus. Tomēr inficēšanās nenozīmē neizbēgamu saslimšanu ar vēzi: lielāko daļu CPV infekciju organisms likvidē pats gada vai divu laikā.
Pētījums izgaismo arī nevienlīdzību - vairāk nekā trīs ceturtdaļas ar infekcijām saistīto vēža gadījumu konstatēti valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kur profilakse un ārstēšana nav vienlīdz pieejama.
IARC uzsver, ka lielu daļu šo audzēju iespējams novērst ar jau zināmiem pasākumiem: vakcināciju pret CPV un B hepatītu, H. pylori un vīrushepatītu diagnostiku un ārstēšanu, kā arī skrīningu.
