Kremļa propagandistu bravūra jaunā līmenī: tagad trīs dienās sakaušot visu Eiropu

Kremļa propagandas retorika sasniegusi jaunu bravūras līmeni – agrāko solījumu “ieņemt Kijivu trīs dienās” tagad nomainījuši draudi tikpat īsā laikā uzvarēt karā ar Eiropu. Vienlaikus Krievijas iedzīvotājiem tiek stāstīts, ka Maskavai neesot nekādu agresīvu nodomu un patiesie kara kurinātāji meklējami Rietumos

Pagājušajā nedēļā Krievijas propagandas uzmanības centrā bija Valsts domes “vēlēšanas”, kurās konstitucionālo vairākumu ieguva diktatora Vladimira Putina partija “Vienotā Krievija”. To iznākums bija paredzams jau iepriekš, taču valsts televīzijas propagandisti izlikās pārsteigti par rekordaugsto vēlētāju aktivitāti, īpaši okupētajās Ukrainas teritorijās.

Vēlēšanas tika izmantotas, lai demonstrētu it kā visas tautas atbalstu Putinam un karam Ukrainā. Ārvalstu novērotāji un žurnālisti balsošanai netika pielaisti, bet opozīcijas pārstāvju iespējas uzraudzīt procesu tika ierobežotas.

ASV domnīca “Kara izpētes institūts” (ISW) ziņoja par plašiem pārkāpumiem un balsu skaitīšanas manipulācijām. Krievijas vēlēšanu iestādes esot viltojušas biļetenus, aizturējušas vai diskvalificējušas vairākus simtus komunistu un partijas “Jabloko” novērotāju, kā arī draudējušas atlaist valsts sektora darbiniekus, kuri negatavojās balsot.

Savukārt Maskavā vēlēšanu iecirkņi vairākas stundas pārtrauca papīra biļetenu izsniegšanu, aizbildinoties ar elektroniskās vēlētāju uzskaites sistēmas darbības traucējumiem. Krievijas valsts televīzija par to klusēja.

Propagandists Vladimirs Solovjovs paziņoja, ka Krievijai neesot jāuztraucas par Rietumu vērtējumu, un aicināja nepieļaut ārvalstīs dzīvojošo opozicionāru dalību vēlēšanās. Viņš tos nodēvēja par “tautas ienaidniekiem”, “dzimtenes nodevējiem” un “atkritumiem”, pat apsverot iespēju meklēšanā esošos opozicionārus aizturēt vēstniecību teritorijās.

Tikmēr lielākais Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukums Maskavai propagandas kanālos tika pieminēts vien garāmejot. Netika rādīti ne uzbrukuma seku attēli, ne maskaviešu reakcija.

Propagandisti apgalvoja, ka atvairīti vairāk nekā 1600 droni, tostarp 450, kas tuvojušies Maskavai, un uzbrukuma vienīgais mērķis bijis izjaukt vēlēšanas. ISW gan norādīja, ka Ukrainas spēki uzbruka Krievijas stratēģiskajai naftas un loģistikas infrastruktūrai, nevis vēlēšanu iecirkņiem.

Turklāt Maskavas apgabala varas iestādes nebija ieslēgušas gaisa trauksmes sirēnas un nenosūtīja iedzīvotājiem brīdinājuma īsziņas. ISW secināja, ka augstas vēlētāju aktivitātes demonstrēšana varai bijusi svarīgāka par sabiedrības drošību.

Vienlaikus Krievijas amatpersonas turpināja vainot Eiropu kara kurināšanā. Putins apgalvoja, ka Eiropas līderi gatavojoties karam ar Krieviju, lai novērstu uzmanību no savām ekonomiskajām un sociālajām problēmām. Viņš arī nepatiesi raksturoja NATO mācības Baltijas jūrā kā gatavošanos civilo kuģu sagrābšanai.

Īpaši agresīvi izteicās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, paziņojot, ka iespējamais karš ar Eiropu būšot “īsts karš” un ilgšot trīs dienas.

Savukārt Putina palīgs Nikolajs Patruševs piedraudēja Polijai. Reaģējot uz Polijas ārlietu ministra Radislava Sikorska teikto par NATO militāro pārākumu, Patruševs paziņoja, ka Krievija izmantotu visu savu spēku un Polijas valstiskums beigtu pastāvēt “divu vai trīs dienu laikā”.

Tādējādi Kremļa vēstījums paliek pretrunīgs: Krievija apgalvo, ka nevienu neapdraud, bet vienlaikus atklāti sola dažu dienu laikā iznīcināt Eiropas valstis.