Putins liek atvērt gadsimtiem senas pareizticīgās baznīcas svēto kapenes; relikvijas sūta uz fronti
Krievijas varas iestādes atkal vēršas pie pareizticīgo svētajiem, cerot palīdzēt Ukrainā karojošajai armijai, kuras virzība uz priekšu šogad ir strauji palēninājusies, vēsta "The Moscow Times".
Ceturtdien, 20. augustā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins rīkoja lūgšanas Kremļa Erceņģeļa katedrālē, kur, pēc Krievijas Pareizticīgās baznīcas sniegtās informācijas, divas dienas iepriekš tika "atklātas" Dmitrija Donskoja, senkrievu kņaza, kurš 1380. gadā Kulikovas laukā sakāva Mamai ordas armiju, relikvijas. Kremļa preses dienesta un valsts ziņu aģentūras TASS publicētajā videoierakstā Putins tur sveci pie altāra, met krustus lūgšanu dievkalpojuma laikā par "uzvarošo armiju", "krievu tautu un prezidentu", un pēc tam apskata divas atvērtas kapenes, kurās atrodas ar audumu pārklātas mirstīgās atliekas.
Krievijas Pareizticīgā baznīca 18. augustā paziņoja par 1988. gadā kanonizētā Dmitrija Donskoja relikviju "brīnumaino" atklāšanu. TASS avots ziņoja, ka Erceņģeļa katedrāles kriptas grīda un ķieģeļu kapenes tika demontētas, pēc kā mirstīgās atliekas tika atklātas "pilnībā, izņemot kreisās rokas papēža kaulu". Krievijas Pareizticīgā baznīca kapu atvēršanu skaidroja ar renovācijas darbiem un ierosināja daļu relikviju nosūtīt uz "SVO" zonu. "Iespēja šādai godināšanai pareizticīgo militārpersonām būtu jānodrošina pēc iespējas ātrāk," ceturtdien paziņoja Vahtangs Kipšidze, Maskavas patriarhāta Sinodālā departamenta baznīcas attiecībām ar sabiedrību un medijiem priekšsēdētāja vietnieks. Vizītes laikā katedrālē Putins apstiprināja Krievijas Pareizticīgās baznīcas plānus attiecībā uz relikvijām. "Vakar runāju ar Viņa Svētību un zinu par viņa plāniem [attiecībā uz Dmitrija Donskoja relikvijām]. Nododiet viņam manus labākos vēlējumus," sacīja Putins.
Viņš relikviju atklāšanu nosauca par "absolūti unikālu", "apbrīnojamu" un "brīnumainu". Žurnāliste un kanāla "Pareizticība un zombiji" autore Ksenija Lučenko norāda, ka stāsts par relikvijām acīmredzami "nebija improvizēts" un ka tam bija nepieciešami "diezgan ilgi" sagatavošanās darbi. Gan vēsturnieki, gan Krievijas Pareizticīgā baznīca zināja, kur Dmitrijs Donskojs ir apglabāts; pietika vienkārši atvērt kapu. "Kņaza mirstīgās atliekas tika atstātas tur, kur tās gulēja. Daži nelieli fragmenti tika atdalīti un ievietoti speciāli sagatavotos relikviāros," procesu apraksta Lučenko. "Šie relikviāri tiks nesti kā svētas relikvijas reliģiskajās procesijās un pa saskarsmes līniju." Sinodalālās Militārās pārvaldes vadītājs metropolīts Kirils Pokrovskis jau ir paudis dziļu cerību, ka "viena no šīm relikvijām tiks nosūtīta uz frontes līnijām, lai tā pastāvīgi atrastos pie militārajām vienībām kaujas zonā".
Dmitrija Donskoja sarkofāgs iepriekš bija izrakts tikai vienu reizi — 19. gadsimta 60. gados, lai to pārvietotu augstāk. Iespējams, varas iestādēm "bija nepieciešams vēl viens mistiski ideoloģisks pasākums", jo "ritms zūd", neizslēdz Lučenko. Pagājušajā gadā uz fronti tika nogādātas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja, Muromas Svētā Pētera un Fevronijas, Krimas Svētā Lūkas un Maskavas Svētās Matronas relikvijas, kā arī vairākas ikonas.
