Eiropai draud cenu šoks un negaidīti straujš Euribor kāpums
Sešu mēnešu Euribor likme ir pieaugusi līdz augstākajam līmenim pusotra gada laikā, un kāpums, visticamāk, turpināsies, jo straujāks nekā gaidīts naftas cenu pieaugums varētu izraisīt ievērojamu cenu šoku Eiropā, raksta “dv.ee”.
Pēc Igaunijas Bankas prezidenta Ulo Kāsika teiktā, pastāv risks, ka inflācija saglabāsies augsta, taču tālāku attīstību pašlaik ir ārkārtīgi grūti prognozēt.
Ja ECB turpinās paaugstināt procentu likmes, prognozes liecina, ka sešu mēnešu Euribor likme līdz gada beigām varētu pieaugt līdz 3%, bet divpadsmit mēnešu Euribor likme - līdz 4%. Tas notiktu, ja ECB šogad paaugstinātu likmes vairāk nekā vienu reizi.
Galvenais iemesls bažām ir enerģijas cenu kāpums - dārgāka nafta ne tikai palielina degvielas izmaksas, bet pakāpeniski sadārdzina arī transportu, ražošanu un virkni citu preču un pakalpojumu. Tādējādi sākotnējais enerģijas cenu kāpums var izplatīties pa visu ekonomiku un neļaut inflācijai atgriezties Eiropas Centrālās bankas noteiktā 2% mērķa tuvumā.
Arī ECB atzīst, ka enerģijas cenas pašlaik ir ievērojami augstākas nekā pirms konflikta Tuvajos Austrumos un enerģijas cenu šoka pilnā ietekme uz inflāciju vēl nav jūtama. Jūnijā ECB paaugstināja savu 2026. gada eirozonas inflācijas prognozi līdz 3%, galvenokārt augstāku enerģijas cenu dēļ.
Kāpēc līdz ar inflāciju kāpj arī Euribor?
Euribor nav likme, kuru tieši nosaka ECB, tomēr tas cieši reaģē uz finanšu tirgus gaidām par Eiropas Centrālās bankas turpmāko rīcību. Ja investori sāk uzskatīt, ka inflācijas apkarošanai ECB būs nepieciešams procentu likmes paaugstināt vēl vairāk, šīs gaidas atspoguļojas arī Euribor likmēs.
Tieši tādēļ Euribor var sākt kāpt vēl pirms ECB faktiski pieņēmusi lēmumu par nākamo likmju paaugstināšanu.
ECB jūnijā jau paaugstināja galvenās procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, noguldījumu iespējas likmei sasniedzot 2,25%. Jūlijā likmes tika atstātas nemainīgas, tomēr ECB nav apsolījusi, ka tās vairs nepaaugstinās - turpmākie lēmumi būs atkarīgi no inflācijas un ekonomikas datiem.
Turklāt Slovākijas centrālās bankas vadītājs un ECB Padomes loceklis Peters Kažimīrs 27. jūlijā norādīja, ka, viņaprāt, vēl viens procentu likmju paaugstinājums septembrī, visticamāk, būs nepieciešams pat tad, ja ekonomikas perspektīva uzlabosies. Finanšu tirgi pašlaik rēķinās ar iespēju, ka līdz nākamā gada pavasarim ECB likmes varētu paaugstināt vēl divas reizes.
Ko Euribor kāpums nozīmētu kredītņēmējiem?
Euribor pieaugumu visātrāk sajutīs cilvēki, kuru hipotekārie vai citi kredīti piesaistīti mainīgajai Euribor likmei. Pieaugot Euribor, kredīta procentu likme tiek pārskatīta līgumā noteiktajā datumā, un līdz ar to palielinās arī ikmēneša maksājums.
Ietekme būs atkarīga no atlikušās kredīta summas, termiņa, bankas pievienotās procentu likmes un tā, vai līgums piesaistīts trīs, sešu vai divpadsmit mēnešu Euribor.
Tas nozīmē, ka Euribor kāpums līdz 3% vai 4% nebūtu tikai finanšu tirgu statistika - daļai mājsaimniecību tas atkal nozīmētu jūtami lielākus ikmēneša kredītmaksājumus.
ECB priekšā ir nepatīkama izvēle - augstas procentu likmes palīdz ierobežot inflāciju, taču vienlaikus sadārdzina aizņemšanos, bremzē investīcijas un var vājināt ekonomikas izaugsmi. Savukārt pārāk zemas likmes laikā, kad enerģijas cenu kāpums atkal dzen uz augšu inflāciju, var ļaut cenu pieaugumam nostiprināties.
ECB prezidente Kristīne Lagarda pēc 23. jūlija sanāksmes uzsvēra, ka nenoteiktība joprojām ir augsta un turpmākie lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē atsevišķi, vērtējot jaunākos ekonomikas datus, tādēļ pašlaik nav iespējams droši apgalvot, ka Euribor sasniegs 3% vai 4%. Tas ir scenārijs, kas kļūtu daudz ticamāks, ja enerģijas cenas saglabātos augstas, inflācija neatslābtu un ECB būtu spiesta turpināt procentu likmju celšanu.
