Ukraina ir palielinājusi spiedienu uz Maskavu, cenšoties piespiest Kremli sākt reālas miera sarunas vai vismaz iesaldēt karu, tomēr Vladimirs Putins ir pārāk apsēsts ar militāru uzvaru, lai to darītu tagad, raksta “Financial Times”.
Laiks šajā karā ir sācis spēlēt pret Krieviju - Ukraina pastiprina uzbrukumus Krievijas aizmugurei, iznīcinot tās naftas rūpniecību nepieredzētā tempā, Krievijas pretgaisa aizsardzība nespēj tikt galā ar draudiem, valsti ir pārņēmusi degvielas krīze, un tas viss notiek uz smagas ekonomiskās krīzes fona.
Jūnija beigās Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis deva zaļo gaismu 40 dienu ilgai militārai operācijai, lai piespiestu Maskavu pieņemt mieru - vai tas būs veiksmīgi, vēl jāredz, raksta izdevums.
"Putins neizrāda ne mazāko vēlmi sēsties pie sarunu galda, neskatoties uz Ukrainas panākumiem. Viņš spītīgi uzstāj, ka Krievija uzvar karā un ka tās militārie mērķi joprojām ir sasniedzami," teikts rakstā.
Avoti izdevumam atklāja, ka Kremlis cer ar Amerikas Savienoto Valstu palīdzību piespiest Kijivu kapitulēt. Krievi neizrāda nekādas nostājas mīkstināšanas pazīmes, kā rezultātā Vašingtona negaida sarunu procesa atsākšanu vismaz līdz vasaras beigām.
"Viņi (Krievijas sarunu vedēji) nemanot nekādas piekāpšanās pazīmes un atkārto vienus un tos pašus mērķus," sacīja avots. Maskava, cenšoties piespiest Kijivu kapitulēt, ir arī pastiprinājusi triecienus Ukrainas pilsētām, un reālas sarunas, visticamāk, sāksies tikai nākamgad.
"Saskaņā ar avotu Maskavā, kurš piedalījās neoficiālās sarunās par kara izbeigšanu, Putins ir koncentrējies uz maksimālistiskiem mērķiem. Tas nozīmē, ka Maskava, visticamāk, neiesaistīsies nekādās jēgpilnās sarunās līdz nākamā gada februārim," raksta “Financial Times”.