Pat makaroni kļuvuši “liesāki”. Krievijā sākusies masveida taupība

Lielie Krievijas makaronu ražotāji – “Rollton” un “Baisad”– ir krasi samazinājuši olbaltumvielu saturu savos produktos. Kā vēsta “The Moscow Times”, uzņēmumi cenšas ietaupīt uz izejvielu rēķiniem. Par standarts tiek uzskatīti 13,5–14 grami olbaltumvielu uz 100 gramiem makaronu, taču tagad ražotāji šo skaitli ir samazinājuši līdz 10–12 gramiem. Pircēji jau ir sūdzējušies par kvalitātes pasliktināšanos: zemā olbaltumvielu satura dēļ makaroni sliktāk saglabā savu formu un kļūst mīksti.

Makaronu fabrikas ir sākušas izmantot lētākas izejvielas, jo ir pieaugusi augstas kvalitātes kviešu cena, kuru tonnas cena dažu gadu laikā ir divkāršojusies - no 10-15 tūkstošiem līdz vairāk nekā 20 tūkstošiem rubļu (apmēram no 100-150 eiro līdz vairāk nekā 200 eiro). Vienlaikus ir pieaugušas iepakošanas, piegādes un ražošanas izmaksas. Vienlaikus veikali dod priekšroku lētākām precēm par zemām cenām.

Ražotāji ir spiesti meklēt veidus, kā samazināt izmaksas, izmantojot lētākas kviešu šķirnes vai maisījumus ar zemākas kvalitātes graudiem. Makaronu ražotāji jau ir samazinājuši iepakojumu svaru par 10-20 procentiem, nemainot cenu, saka Starptautisko ekonomisko attiecību institūta vecākais lektors Iļja Mosjagins.

Krievi maina savu uzturu: makaroni aizstāj dārgākos kartupeļus

Vienlaikus makaroni kļūst par vienu no galvenajiem pārtikas produktiem, un krievi maina savu uzturu par labu tiem.

Pagājušajā gadā viņi sāka atteikties no kartupeļiem, kuru cenas pagājušajā gadā bija krasi pieaugušas. 2025. gada pirmajā ceturksnī krievi iegādājās par 8% mazāk kartupeļu nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā. Lai ietaupītu naudu, viņi pārgāja uz maizi un makaroniem, kuru pārdošanas apjomi pieauga attiecīgi par 6% un 5%.

Arī Attīstības centra direktora vietniece Svetlana Misičina atzīmēja, ka pagājušajā gadā vidusmēra krievs sāka pirkt mazāk dārzeņu un pārgāja uz nūdelēm.

Uzņēmums "Mareven Food Central" (Rollton un Bigbon ražotājs) noliedza informāciju par olbaltumvielu satura samazināšanos tā produktos zem pieļaujamajām normām. Kā ziņoja uzņēmums, saskaņā ar spēkā esošo GOST standartu "Makaronu izstrādājumi. Vispārīgie tehniskie nosacījumi" olbaltumvielu saturam A grupas makaronos, kas gatavoti tikai no cietajiem kviešiem, jābūt vismaz 10,5 procentiem. "Rollton A grupas makaronu izstrādājumi pilnībā atbilst šim GOST standartam un pēdējo gadu laikā nav mainījušies." |

Globālās tendences: svārstās atkarībā no laika apstākļiem

Ziņojumi Krievijā par olbaltumvielu samazināšanu makaronos ir izgaismojuši plašāku globālu problēmu - augstas kvalitātes cieto kviešu trūkumu un pieaugošo spiedienu uz pārtikas ražotājiem.

Tieši olbaltumvielas nosaka makaronu tekstūru, stingrību un tā saukto "al dente" efektu, tāpēc to samazināšana parasti nozīmē lētākas izejvielas un zemāku produkta kvalitāti. Šī problēma dažādu valstu tirgos izpaužas atšķirīgi: dažās valstīs ražotāji taupa uz sastāvdaļu rēķina, citās meklē alternatīvas piegādes ķēdes.

Eiropā galvenā tēma šobrīd nav apzināta recepšu pasliktināšanās, bet gan cieto kviešu kvalitātes pasliktināšanās atsevišķos reģionos.

Tirgus ziņojumi liecina, ka dažu kultūraugu olbaltumvielu saturs Francijā, Spānijā un Grieķijā bija zemāks nekā parasti, savukārt Itālijas ražotāji saskaras ar augsta proteīna satura mannas trūkumu. Tas tiek skaidrots ar klimata svārstībām, sausumu un nestabiliem laika apstākļiem. Tā rezultātā Eiropas ražotāji arvien vairāk ir atkarīgi no importa no Kanādas, kas joprojām ir viena no svarīgākajām augstas kvalitātes cieto kviešu piegādātājiem pasaulē.

Tomēr problēmas pastāv arī Kanādā. Pēdējos gados daļu ražas ir ietekmējis mitrums un lietavas, kas ir pasliktinājušas graudu kvalitāti un piemērotību augstākās klases makaronu ražošanai.

No otras puses, globālā situācija nav tikai negatīva: Turcijā 2025. gada ražā dažviet tika reģistrēts pat ārkārtīgi augsts olbaltumvielu līmenis, kas liecina, ka globālais tirgus kļūst ļoti nevienmērīgs. Dažos reģionos klimata pārmaiņas samazina kvalitāti, savukārt citos joprojām ir labvēlīgi apstākļi augstas klases izejvielām

Rietumu tirgos kļūst redzama arī pretēja tendence - strauji popularitāti iegūst “augsta proteīna satura” jeb papildus ar proteīniem bagātināti makaroni, kas gatavoti no lēcām, turku zirņiem vai kviešiem un papildināti ar proteīna maisījumiem. Tas liecina, ka premium segmentos augstāks proteīna saturs kļūst par konkurences priekšrocību. Tāpēc Krievijā proteīna samazinājums drīzāk šķiet ekonomiskā spiediena un taupības sekas, nevis globāla tendence visai pastas nozarei.