Putins esot gatavojies parakstīt miera līgumu ar Ukrainu, bet viena cilvēka dēļ viss izjucis
Gada sākumā Krievijas ekonomiskā situācija pasliktinājās tik strauji, ka Vladimirs Putins sāka apsvērt kara izbeigšanu, tomēr Donalda Trampa uzbrukums Irānai un tā rezultātā notikušais naftas cenu pieaugums piespieda Krievijas prezidentu atteikties no miera līguma parakstīšanas, tā laikrakstā “The New York Times” raksta Krievijas opozīcijas žurnālists Mihails Zigars.
Viņš apraksta kopējo Krievijas ekonomikas lejupslīdi, kas novedusi arī pie lauvas tiesas zaudēšanas no naftas eksporta ieņēmumiem.
"Janvāra beigās Krievija bija spiesta pārdot naftu Indijai tikai par 22 dolāriem par barelu, kas ir aptuveni trešdaļa no tirgus cenas," viņš uzsvēra.
Kā raksta Zigars, visa kara laikā Putins lielā mērā ignorēja sūdzības no sava tuvākā loka par valsts ekonomiskajām problēmām, tomēr februārī situācija kļuva tik nopietna, ka Krievijas prezidents bija spiests sākt pievērst uzmanību ekonomikai.
"Pat bija manāmas pazīmes, ka viņš varētu mainīt savas domas par sarunām ar Ukrainu, iespējams, meklējot izeju no konflikta," atzīmē žurnālists.
Februārī klīda baumas, ka Putins ir gatavs nomainīt savu sarunu komandu, atlaižot savu toreizējo galveno sarunu vedēju Kirilu Dmitrijevu. Ņemot vērā nodomu pāriet no kara uz mieru, esot gatavotas arī lielas pārmaiņas Krievijas valdībā.
Tomēr tas viss pēkšņi kļuva nebūtisks, kad ASV un Izraēla uzsāka militāro operāciju pret Irānu, kas ātri vien pārauga globālā naftas krīzē.
"Amerikas Savienotās Valstis atcēla sankcijas pret Krievijas naftu. Pēkšņi ekonomiskās problēmas, kas bija mocījušas Krieviju, it kā izzuda. Turklāt domstarpības starp ASV un tās NATO sabiedrotajiem, kuri atteicās sūtīt kuģus uz Hormuza šaurumu, padziļinājās. Putinam, kura ārpolitika bija veidota ap nekārtību kultivēšanu Rietumos, tas bija vēlams," raksta žurnālists.
Viņš arī norāda, ka pasaules uzmanība ir pilnībā koncentrēta uz Tuvajiem Austrumiem, kamēr Ukraina nav bijusi uzmanības centrā. Turklāt ASV karā ar Irānu strauji samazina savas ieroču rezerves, potenciāli liedzot Ukrainai turpmāku Amerikas militāro palīdzību.
Karš Irānā arī grauj Trampa un Republikāņu partijas popularitātes reitingus pirms Kongresa vidustermiņa vēlēšanām, un tas pastiprina Putina ilgstošo pārliecību, ka visi Rietumu līderi ir tikai īslaicīgi un, ja viņš ar kādu ir neapmierināts, viņam vienkārši jānogaida.
Zigars arī uzsver, ka īslaicīgs naftas ieņēmumu pieaugums ilgtermiņā neglābs Krievijas ekonomiku un negarantē Putina spēju karot bezgalīgi. Tas jo īpaši attiecas uz pieaugošo sabiedrības neapmierinātību Krievijā, kur iedzīvotājus kaitina pastāvīgie interneta brīvības ierobežojumi un kopējā ekonomiskās un personiskās brīvības samazināšanās.
"Daudzi Maskavā gaida, ka līdz maijam karš Irānā varētu beigties un tiks atjaunotas sankcijas pret Krieviju. Sabiedrības neapmierinātības līmenis, kas līdz nesenam laikam būtu bijis neiedomājams, tagad ir kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Šķiet, ka Putinam drīz būs jāizdara svarīga izvēle," raksta žurnālists.
