Ijabs pauž, kas tagad ir jādara Eiropas Savienībai

© Ģirts Ozoliņš/MN

Tas, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm ir jāiesaistās Hormuza šauruma atbloķēšanā, ir nepārprotami skaidrs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (LA).

"Jo Eiropa patiesībā ir visatkarīgākais reģions no naftas, kas nāk caur šo caurumu, un arī no gāzes. Cits jautājums ir - kādiem līdzekļiem (tā iesaistās)," viņš sacīja, uzsverot, ka šobrīd šis jautājums "ir uz galda".

Viņaprāt, ASV prezidenta Donalda Trampa pārmetumi ES un NATO šajā jautājumā nav īpaši argumentēti. Viņš arī izteicās, ka, šo karu sākot, Eiropai un pat NATO "neviens baigi padomu neprasīja".

Politiķis pauda, ka cer arī uz amerikāņu saprātu, proti, ka viņiem vajag partnerus un nevar vienkārši apsaukāties un meklēt dažāda veida konfliktus.

Vaicāts, cik lielā mērā ES ir gatava ilgstošai nestabilitātei Tuvajos Austrumos un ilgstošai ietekmei gan uz drošību, gan ekonomiku, Ijabs teica, ka tā nav gatava. "Tāpēc, ka mēs jau tāpat ekonomiski stagnējam, cita starpā jau tāpat pietiekoši augstu enerģijas cenu dēļ," viņš skaidroja.

Pēc viņa teiktā, kopējais secinājums ļoti daudziem ir skaidrs, proti, Eiropa nedrīkst būt tik vitāli atkarīga no jebkādiem fosilajiem resursiem. "Mums ir jādomā par atjaunīgajiem resursiem, tajā skaitā kodolenerģiju," uzsvēra Ijabs.

Kā vēstīts, ES ceturtdien aicinājusi noteikt "moratoriju" triecieniem enerģētikas un ūdensapgādes objektiem Tuvo Austrumu karā.

Aicinājums izteikts pēc tam, kad uzbrukumi Tuvo Austrumu naftas un gāzes rūpniecībai satricināja globālos tirgus.

ES līderi arī nosodīja "jebkādas darbības, kas apdraud kuģošanu vai neļauj kuģiem iebraukt Hormuza šaurumā vai izbraukt no tā".

Viņi apsveica "dalībvalstu paziņotos pastiprinātos centienus (..) nodrošināt kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā, tiklīdz būs izpildīti nosacījumi".

ES solīja "aizsargāt savu drošību un intereses" no Tuvo Austrumu karadarbības ietekmes, tai skaitā nepieļaut 2015. gada migrācijas krīzes atkārtošanos.

Tāpat ceturtdien sešas starptautiski nozīmīgas valstis paziņoja, ka ir gatavas "veicināt" drošu kuģošanu Hormuza jūras šaurumā, bet trīs no tām uzsvēra, ka šī iniciatīva tiktu īstenota tikai pēc pamiera noslēgšanas.

Francija, Itālija, Japāna, Lielbritānija, Nīderlande un Vācija paziņoja, ka ir gatavas "veicināt atbilstošus centienus nodrošināt drošu kuģošanu caur Hormuza šaurumu".

Šī valstu grupa paziņoja, ka "apsveic sagatavošanas plānošanā iesaistīto valstu apņemšanos", kā arī stingri nosoda "nesenos Irānas uzbrukumus neapbruņotiem tirdzniecības kuģiem Persijas līcī".

Francija, Itālija un Vācija vēlāk lika saprast, ka tiek runāts nevis par tūlītēju militāru palīdzību, bet par potenciālu daudzpusēju iniciatīvu pēc pamiera noslēgšanas.

Irāna kara laikā ir faktiski bloķējusi Hormuza šaurumu, paralizējot komerciālo kuģu satiksmi caur to.