Igaunijas ministrs par "Rail Baltica": Šī projekta vadība ir vāja
Igaunijai ir vienošanās ar Latviju, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnija "Rail Baltica" tiks pabeigta līdz 2030. gadam, lai gan ir bažas par kavēšanos projekta īstenošanā, paziņoja Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.
Šonedēļ Igaunijas parlamenta īpašā komisija valsts budžeta kontrolei tikās ar Latvijas politiķiem un Eiropas Revīzijas palātas pārstāvjiem, lai apspriestu, vai projektu ir iespējams pabeigt četru gadu laikā, un lielākās bažas bija par Latvijas kavēšanos.
"Šī projekta vadība ir vāja. Efektīvāka vadība ir jānodrošina ar valstu vienošanos. Otrkārt, esmu pārliecināts, ka mums vajadzētu censties panākt vismaz divpusēju vienošanos ar Latviju, lai mēs - un Igaunijas nodokļu maksātāji - varētu būt pārliecināti, ka Igaunijas ieguldījumi projektā gadu gaitā simetriski garantēs, ka arī Latvija to attīstīs," sacīja Rīgikogu īpašās komisijas vadītājs Urmass Reinsalu.
Ministrs Leiss teica, ka lielākais risks "Rail Baltica" īstenošanai ir tas, ka kādas valsts valdība nolemj atteikties no turpmākas dzelzceļa līnijas būvniecības. Latvija un Lietuva esot apliecinājušas, ka turpinās darbus pēc noteiktā grafika un ir gatavas kopīgam vilcienu iepirkumam, viņš sacīja.
"Mums ir trīs valstu vienošanās, kurā visi premjerministri ir atkārtoti apstiprinājuši Eiropas Komisijai, ka 2030. gads ir mērķa gads, un tādēļ nav nepieciešams noslēgt atsevišķu vienošanos starp vienu, divām vai trim valstīm," klāstīja Leiss.
Projekta īstenotāja Igaunijā "Rail Baltic Estonia" tehniskais direktors Lauri Ulms teica, ka pastāv noteiktas bažas un riski par to, cik ātri tehniski ir iespējams pabeigt projektu. "Ja finansējums ir pietiekams, šis joprojām ir pēdējais brīdis, kad pieņemt šos lēmumus un pabeigt dzelzceļa būvniecību arī mūsu virzienā," viņš sacīja.
Līdz šim Latvijas iepirkumi ir bijuši gandrīz par trešdaļu dārgāki nekā Igaunijas.
"Latvijas zināšanas un pieredze saistībā ar projektu bija daudz mazākas nekā Igaunijai, kad mēs sākām iepirkuma procedūru. Kad tika uzsākta iepirkuma procedūra, pretendenti ņēma vērā augstāku cenu, jo riski ir ievērojami lielāki. No otras puses, Latvijas ģeotehniskie apstākļi, kur jāveic būvdarbi, var būt ievērojami vai nedaudz sliktāki nekā Igaunijā," sacīja Ulms.
Trūkstošais finansējums tiks meklēts nākamajā Eiropas Savienības budžetā. Jaunajā budžetā lielāka daļa līdzekļu nekā iepriekš tiks novirzīta aizsardzībai, kas, pēc Leisa domām, varētu būt izdevīgi "Rail Baltica". Viņš piebilda, ka projekti, kas jau saņēmuši Eiropas Komisijas atbalstu, turpinās saņemt finansējumu.
"Kopā mēs pieteicāmies finansējumam "Rail Baltica", un mums jāparāda, ka būvniecība norit solītajā tempā. Papildus nākamajam periodam ir arī jaunas ziņas, ka finansējumu var saņemt agrāk, jau 2026. līdz 2027. gadā no šī posma atlikumiem, kas nozīmē, ka finansējuma situācija pastāvīgi mainās un šeit nav nekādas traģēdijas," teica ministrs.
Jau vēstīts, ka atbilstoši projekta īstenošanai izveidotā kopuzņēmuma "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Igaunijas pirmā posma kopējās izmaksas tiek lēstas 3,1 miljarda eiro apmērā.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
