Kādus soļus plāno nelegālās naudas atmaskošanai? Noslēpt būs stipri grūtāk
Cīnoties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, Eiropā nepieciešams stiprināt finanšu plūsmu uzraudzību, uzlabot piekļuvi kriptoaktīvu datiem un aktīvāk īstenot pārrobežu sadarbību, tika secināts 23. janvārī notikušajā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu ministru padomes sanāksmē, kurā Latviju pārstāvēja Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.
Cīnoties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, Eiropā nepieciešams stiprināt finanšu plūsmu uzraudzību, uzlabot piekļuvi kriptoaktīvu datiem un aktīvāk īstenot pārrobežu sadarbību, tika secināts 23. janvārī notikušajā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu ministru padomes sanāksmē, kurā Latviju pārstāvēja Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.
Kā aģentūru LETA informēja TM, organizētā noziedzība ES ik gadu rada 139 miljardu eiro nelikumīgus ienākumus, taču konfiscēti tiek tikai aptuveni 2% no šīs summas, tas nozīmē, ka likuma pārkāpēji saglabā finansiālās iespējas turpināt un paplašināt savu darbību, negatīvi ietekmējot tiesiskumu un legālo ekonomiku.
Kā risinājumus problēmai dalībvalstu pārstāvji uzsvēruši nepieciešamību stiprināt finanšu plūsmu caurskatāmību un uzraudzību, uzlabot piekļuvi finanšu un kriptoaktīvu datiem un stiprināt pārrobežu sadarbību. Paegļkalnas skatījumā, šobrīd galvenā prioritāte ir tieši esošo instrumentu ieviešana un efektīva īstenošana praksē.
Sanāksmē tika aktualizēta nepieciešamība risināt informācijas pieejamības izaicinājumus pārrobežu izmeklēšanās, īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem sniegt informāciju kompetentajām iestādēm.
Diskusijās par krimināltiesību politiku, dalībvalstis bija vienisprātis, ka attiecībā uz nepilngadīgajiem un jauniešiem, apcietinājumam jābūt galējam līdzeklim.
ES cietumos pašlaik atrodas gandrīz pusmiljons cilvēku un ieslodzījums daudzos gadījumos neveicinot ne sabiedrības drošību, ne personas veiksmīgu reintegrāciju. Arī Paegļkalna uzskata, ka sodīšana pati par sevi neatrisina problēmas, tādēļ ir būtiski stiprināt ārstēšanā, rehabilitācijā un sociālajā atbalstā balstītus risinājumus.
Jautājumā par nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu pārrobežu apriti tika uzsvērts, ka nelegālā kultūras priekšmetu tirdzniecība ir viens no ienesīgākajiem nelegālajiem tirgiem pasaulē, ierindojoties trešajā vietā aiz narkotiku un ieroču tirdzniecības. Atšķirīgais dalībvalstu tiesiskais regulējums ļauj noziedzniekiem apzināti pārvietot nozagtas kultūras vērtības uz tiesiski izdevīgākām jurisdikcijām, būtiski apgrūtinot to atgūšanu. Dalībvalstu pārstāvji tikšanās laikā apsprieda veidus, kā stiprināt tiesisko regulējumu un nodrošināt priekšmetu atgriešanu to izcelsmes valstīs.
ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālā sanāksme ir platforma jautājumu apspriešanai un dalībvalstu redzējuma apmaiņai par turpmākajiem politikas virzieniem Eiropas Savienības tieslietu jomā, nepieņemot saistošus lēmumus, atzīmē TM.
