Ne viens vien Latvijas iedzīvotājs savu labklājību vecumdienās plāno nodrošināt, paļaujoties uz peļņu no investīcijām kriptovalūtās. Tomēr šis gads iezīmē būtisku pavērsienu, jo laiks, kad darījumus ar digitālajiem aktīviem varēja noslēpt no nodokļu administrācijas, ir beidzies, vēsta 360TV Ziņas.
Visā Eiropas Savienībā (ES) stājusies spēkā jauna direktīva, kas paredz dalībvalstu savstarpēju informācijas apmaiņu par iedzīvotāju veiktajiem darījumiem kriptobiržās.
Līdz šim kriptoapmaiņas platformām nebija obligāta pienākuma atskaitīties par lietotāju veiktajām operācijām, taču turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) šos datus varēs pārraudzīt automātiski. Reizi gadā visas ES reģistrētās kriptobiržas sūtīs informāciju nodokļu uzraugiem par Latvijas rezidentu aktivitātēm.
Tas nozīmē, ka gūtā peļņa no tādām populārām kriptovalūtām kā Bitcoin, Ethereum vai XRP būs redzama VID un to varēs viegli salīdzināt ar datiem gada ienākumu deklarācijā.
Ja nodokļu maksātāja ieņēmumi no kriptoaktīvu pārdošanas būs lielāki nekā deklarētie, VID uzrunās personu, aicinot skaidrot starpību vai veikt korekcijas. Kapitāla pieauguma nodokļa nomaksa vairs nebūs paša lietotāja labā griba, bet gan stingri kontrolēts pienākums. Šādas izmaiņas ieviestas ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku un padarīt kriptovalūtu tirgu caurskatāmāku un drošāku.
Tajā pašā laikā kriptoplatformu nozare norāda uz ievērojamu administratīvo slogu. Galvenais izaicinājums ir precīza lietotāju identifikācija, lai noteiktu, kuri no "maciņu" īpašniekiem ir tieši ES pilsoņi. Tā kā kriptopasaules pamatā bieži ir tikai anonīmi skaitļu virknējumi, uzņēmējiem tagad būs pienākums ievākt detalizētus datus par saviem klientiem, lai izpildītu direktīvas prasības.
Kamēr valsts un nozares regulatori uzsver drošību, daudzi kriptovalūtu entuziasti izmaiņas kritizē. Viņu ieskatā kriptovalūtu lielākā vērtība ir decentralizācija un neatkarība no ierastajām monetārajām sistēmām, ko šī uzraudzība tiešā veidā ierobežo. "Kriptovalūta tika radīta kā brīva alternatīva, bet tagad tā tiek ielikta tajos pašos rāmjos, no kuriem mēģinājām aizbēgt," norāda tirgus dalībnieki.
Nobeigumā joprojām paliek neatbildēts jautājums par efektivitāti, kā VID sekmēsies ar datu ievākšanu no platformām, kas reģistrētas valstīs ārpus ES jurisdikcijas. Latvijas iedzīvotājiem, kuri darbojas oficiālajās Eiropas biržās, jārēķinās ar jaunu finanšu caurskatāmības laikmetu.