Ja Ukraina iebildīs, prezidents Tramps ir devis mājienu: "Dažreiz ir jāļauj cilvēkiem izcīnīt uzvaru"

Runājot par Ukrainas kara tuvākā laika iznākumu, pastāv vairāki scenāriji, par kuriem raksta BBC.

Pirmais iespējamais scenārijs ir tas, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu mēģināt piespiest Ukrainu noslēgt pamieru ar noteikumiem, kas nav vēlami Ukrainas iedzīvotājiem, lai atturētu no turpmākas Krievijas agresijas.

Ja Ukraina iebildīs vai Krievija uzliks veto, prezidents Tramps ir devis mājienu, ka varētu nomazgāt rokas no kara; pagājušajā nedēļā viņš teica: "Dažreiz ir jāļauj cilvēkiem izcīnīt uzvaru."

Viņš varētu atņemt Ukrainai svarīgos ASV izlūkdienestus, kas nepieciešami, lai atklātu ienākošos Krievijas dronus un mērķētu uz Krievijas enerģijas objektiem.

Vēl viena iespēja ir tāda, ka Krievijas spēki turpinās lēnām virzīties uz priekšu austrumos.

Trampa administrācijas jaunā nacionālās drošības stratēģija iezīmēja, ka Krievija vairs nav "eksistenciāls drauds" ASV, un mudināja ASV "atjaunot stratēģisko stabilitāti" attiecībās ar Krieviju.

Savukārt prezidents Putins uzskata, ka diplomātiskā situācija ir pavērsusies viņam par labu, uzlabojoties attiecībām ar Ameriku un panākumiem kaujas laukā.

Šobrīd kontinents gatavojas pamieram un gatavo starptautisku militāru spēku, lai palīdzētu Ukrainai atturēties no turpmāka Krievijas iebrukuma, kā arī finansiālu ieguldījumu, lai palīdzētu atjaunot kara izpostīto valsti.

Tomēr dažas amatpersonas norāda, ka Eiropai tā vietā vajadzētu sagatavoties kara ieilgšanai.

Eiropa varētu arī darīt vairāk, lai palīdzētu aizsargāt Ukrainas debesis no droniem un raķetēm. Jau pastāv plāns - Eiropas Debesu vairoga iniciatīva -, ko varētu paplašināt, lai ļautu Eiropas gaisa aizsardzības sistēmām aizsargāt Rietumukrainu.

Citi apgalvo, ka Rietumukrainā varētu izvietot Eiropas karaspēku, lai palīdzētu patrulēt robežas, atbrīvojot Ukrainas karavīrus cīņai frontes līnijā. Lielākā daļa šādu priekšlikumu ir noraidīti, baidoties provocēt Krieviju vai saasināt konfliktu.

Kīrs Džailzs, vecākais konsultants Krievijas un Eirāzijas programmā domnīcā "Chatham House", sacīja, ka Eiropas līderiem ir "jāiekļaujas konfliktā tādā veidā, kas faktiski mainīs situāciju". Viņš sacīja: "Vienīgais, kas neapstrīdami, nenoliedzami apturēs Krievijas agresiju, ir pietiekami spēcīgu Rietumu spēku klātbūtne vietā, kur Krievija vēlas uzbrukt, un demonstrētā griba un apņēmība, ka tie tiks izmantoti aizsardzībai."

Šī stratēģija radītu milzīgas politiskas grūtības, jo daži vēlētāji Rietumeiropā nevēlas riskēt ar konfrontāciju ar Krieviju.

Saskaņā ar Tomasa Greiema teikto laikrakstā “Foreign Affairs”, šogad Krievija ir ieņēmusi tikai 1% Ukrainas teritorijas un šajā procesā bojā gājuši un ievainoti vairāk nekā 200 000 cilvēku.

Fiona Hila, Brukingsa institūta Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas centra vecākā līdzstrādniece, kura Trampa pirmajā prezidentūras termiņā darbojās viņa nacionālās drošības padomē, saka, ka lielākais pluss Putinam ir tas, ka daudzi cilvēki uzskata, ka Ukraina zaudē.

Ja Ukraina varētu importēt un ražot vairāk tāla darbības rādiusa raķešu, tā varētu Krievijai uzbrukt spēcīgāk un dziļāk.

Tad vēl ir sankciju svira, kas ietekmējusi Krievijas ekonomiku. Inflācija Krievijā ir 8%, procentu likmes 16%, izaugsme palēninās, budžeta deficīts strauji pieaug, reālie ienākumi krītas, patēriņa nodokļi pieaug.

Miera un konfliktu risināšanas pierādījumu platformas ziņojumā teikts, ka Krievijas kara ekonomikai pietrūkst laika. "Krievijas ekonomika ir ievērojami mazāk spējīga finansēt karu nekā tā sākumā 2022. gadā," saka autori.

Taču līdz šim nekas no tā, šķiet, nav daudz mainījis Kremļa domāšanu, jo īpaši tāpēc, ka uzņēmumi ir atraduši veidus, kā apiet ierobežojumus, piemēram, transportējot naftu ar nereģistrētiem spoku kuģiem, ko dēvē par "ēnu floti".

Kītinga kungs sacīja, ka, ja Rietumi patiešām vēlētos kaitēt Krievijas kara ekonomikai, tie noteiktu embargo visai Krievijas naftai un pilnībā ieviestu sekundāras sankcijas valstīm, kas to joprojām iepērk. "Mums jāuztver sankciju ieviešana tikpat nopietni, cik Kremlis uztver sankciju apiešanu."

Eiropas Savienība varētu piekrist izmantot aptuveni 200 miljardus eiro (176 miljardus mārciņu) iesaldēto Krievijas aktīvu, lai ģenerētu tā saukto reparācijas aizdevumu, bet Beļģija, kur atrodas lielākā daļa Krievijas aktīvu, jau sen baidās, ka Krievija to iesūdzēs tiesā, un piektdien Krievijas Centrālā banka paziņoja par tiesvedību pret Beļģijas banku "Euroclear" Maskavas tiesā.

Beļģija apgalvo, ka tā nepiekritīs aizdevumam, ja vien juridiskie un finansiālie riski netiks skaidrāk sadalīti ar citām ES dalībvalstīm. Francijai ir bažas, piemēram, par tās milzīgajiem parādiem un bažas, ka iesaldēto aktīvu izmantošana varētu apdraudēt eirozonas stabilitāti.

ES līderi veiks vēl vienu mēģinājumu vienoties par vienošanos, tiekoties Briselē 18. decembrī savā pēdējā samitā pirms Ziemassvētkiem. Taču diplomāti apgalvo, ka nav garantijas, ka panākumi būs veiksmīgi.

Pastāv arī domstarpības par to, kam nauda būtu jāizmanto: Ukrainas valsts maksātspējas saglabāšanai tagad vai tās atjaunošanas finansēšanai pēc kara.

Pēc gandrīz četriem kara gadiem daudzi karavīri ir izsmelti, un dezertēšanas rādītāji pieaug.

Armijas vervētājiem ir grūtāk aizpildīt tukšumus, jo daži jaunāki vīrieši slēpjas vai bēg no valsts. Taču Ukraina varētu paplašināt savus iesaukšanas likumus.

Pašlaik cīņai jābūt pieejamiem tikai vīriešiem vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Šī ir apzināta Kijevas stratēģija, lai pārvaldītu Ukrainas demogrāfiskās problēmas; valsts ar zemu dzimstības līmeni un miljoniem cilvēku, kas dzīvo ārzemēs, nevar atļauties zaudēt tos, kurus dēvē par "nākotnes tēviem".

Tas mulsina nepiederošos. "Man šķiet neticami, ka Ukraina nav mobilizējusi savus jauniešus," teica kāda augsta ranga Lielbritānijas militārpersona.

"Es domāju, ka Ukrainai jābūt vienai no retajām valstīm vēsturē, kas saskaras ar eksistenciāliem draudiem un nav iesaistījusi cīņā savus trakos divdesmitgadniekus."

Daži analītiķi apgalvo, ka, ja Putinam tiek piedāvāta izeju no kara, viņš var to izvēlēties.

Teorija ir šāda: tiek panākta vienošanās, kas ļauj abām pusēm pasludināt uzvaru. Piemēram, pamiers gar kontakta līniju; dažas teritorijas demilitarizētas; nav oficiālas teritoriālās atzīšanas. Kompromisi visos aspektos.

Taču vienošanās prasītu ASV ciešu sadarbību ar Krieviju, veidojot sarunu komandas un izmantojot savu spēku, lai panāktu vienošanos.

Krievijas kara mašīna ir arī ļoti atkarīga no Ķīnas divējāda lietojuma preču piegādes, piemēram, elektronikas vai mašīnu, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

Pagaidām ASV neizrāda nekādas pazīmes, ka mēģinātu mudināt - vai piespiest - Ķīnu izdarīt spiedienu uz Maskavu. Tāpēc jautājums ir par to, vai prezidents Sji būtu gatavs pats izmantot jebkādas ietekmes.

Pašlaik Ķīna šķiet apmierināta ar to, ka ASV uzmanība tiek novērsta, ka transatlantiskie sabiedrotie ir sašķelti un ka pārējā pasaule uzskata Ķīnu par stabilitātes avotu. Bet, ja Krievijas iebrukums saasinātos, ja tiktu traucēti globālie tirgi, ja ASV piemērotu sekundāras sankcijas Ķīnai, sodot to par lētas Krievijas enerģijas patēriņu, tad domāšana Pekinā varētu mainīties.

Tomēr pagaidām Putins uzskata, ka viņš mierīgi sēž, laiks ir viņa pusē. Jo ilgāk šis konflikts turpināsies, saka analītiķi, jo vairāk kritīsies Ukrainas morāle, jo sašķeltāki kļūs tās sabiedrotie un jo vairāk teritorijas Krievija iegūs Doneckā.

"Vai nu mēs atbrīvosim šīs teritorijas ar ieroču spēku, vai arī Ukrainas karaspēks pametīs šīs teritorijas," Putins teica pagājušajā nedēļā.