Putina draugi slepeni tirgojas ar ASV investoriem, lai pelnītu uz Ukrainas kara rēķina
"WSJ": Putinam pietuvinātie Kremļa oligarhi cenšas izmantot Ukrainas miera sarunas, lai vairotu savu bagātību
Krievijas miljardieri Genādijs Timčenko, Jurijs Kovaļčuks, Arkādijs un Boriss Rotenbergi, kuri Vladimiru Putinu pazīst vēl kopš agras jaunības laikiem, apsprieda kopīgus biznesa projektus ar amerikāņu biznesa pārstāvjiem. Tā ir daļa no ASV diplomātiskajiem centieniem izbeigt karu Ukrainā, ziņo “The Wall Street Journal”.
Slepenu tikšanos laikā Kremļa oligarhu pilnvaroti pārstāvji piedāvāja ASV uzņēmumiem piekļuvi Krievijas gāzes un retzemju metālu atradnēm un nozīmīgiem enerģētikas aktīviem. Apspriežamo projektu apraksts liecina, ka prezidenta senie draugi varētu tikt pie jauniem aktīviem, ja karš Ukrainā beigtos un tiktu atceltas sankcijas, “WSJ” pastāstīja amatpersonas Eiropas izlūkdienestos un avoti, kuri pārzina sarunu gaitu.
Sarunas notika par gāzes koncesijām Ohotskas jūrā un četrās citās teritorijās. Putina līdzgaitnieki pieminēja arī retzemju metālu ieguvi niķeļa atradnēs Noriļskā un sešās citās neapgūtās atradnēs Sibīrijā, pastāstīja avoti.
Džentrijs Bīčs, Donalda Trampa juniora (Donald John Trump Jr.) koledžas laiku draugs un viņa tēva prezidenta kampaņas ziedotājs, vienojās par 9,9% Arktikas sašķidrinātās dabasgāzes “Arctic LNG 2” projekta akciju iegādi ar uzņēmumu “Novatek”, kura lielākie akcionāri ir Timčenko un miljardieris Leonīds Mihelsons. Vēl viena sarunu tēma bija “Nord Stream” gāzesvada atjaunošana, kam piemērotas ES sankcijas. 2024. gadā ASV investors Stīvens Linčs lūdza ASV valdībai atļauju piedalīties “Nord Stream 2” cauruļvada izsolē, ja tā tiks rīkota, un samaksāja 600 000 $ Časam Makdauelam - Trampam junioram pietuvinātam lobistam par palīdzību ASV Finanšu ministrijas licences iegūšanā “Nord Stream 2” iegādei.
Augustā “WSJ” ziņoja, ka “Exxon Mobil” vecākais viceprezidents Nīls Čepmens Katarā slepeni tikās ar “Rosņeftj” izpilddirektoru Igoru Sečinu, lai apspriestu atgriešanos Sahalīnas projektā - amerikāņu uzņēmums pēc kara sākuma Ukrainā pameta Krievijas tirgu. Tika apspriesta arī “ExxonMobil” atgriešanās projektā “Sahalīna-1”, taču tā izpilddirektors Darens Vuds septembrī paziņoja, ka uzņēmumam tādu plānu nav, informē izdevums “Agentstvo”.
Sarunu kontekstā citi “WSJ” pieminētie ASV-Krievijas pārstāvju biznesa kontakti: “Exxon” investors - miljardieris Tods Bēlijs un citi apsprieda “Lukoil” aktīvu iegādi; “Elliott Investment Management” - “TurkStream” cauruļvada daļu iegādi; “Roskomos” izpilddirektors Dmitrijs Bakanovs apmeklēja NASA, “Boeing” un “SpaceX” objektus.
Putina draugi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā savu bagātību tikai palielināja. Vieni no galvenajiem ieguvējiem bija brāļi Rotenbergi. Sarunas par kopīgiem projektiem atbilst Donalda Trampa loģikai par “miera līguma darījumiem”. Šim principam sarunās ar Trampa administrāciju sekoja arī Putina pilnvarotais Kirils Dmitrijevs. Viņš ierosināja plānu, kas paredz amerikāņu uzņēmumiem izmantot aptuveni 300 miljardus ASV dolāru vērtos iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus kopīgiem ASV-Krievijas investīciju projektiem un Ukrainas atjaunošanai.
