Putina sabiedrotie uzsākuši slepenas biznesa sarunas ar ASV
Kremlis risina slepenas sarunas ar ASV amatpersonām, kas nav vērstas uz Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu, bet gan uz kopīgiem biznesa projektiem, raksta laikraksts “The Wall Street Journal”.
Saskaņā ar avotiem, privātajā ASV un Krievijas tikšanās, kas norisinājās Maiami, tika apspriesta ne tikai kara izbeigšana, bet arī radikāli jauns sadarbības modelis - kopīgi ASV un Krievijas ekonomiskie projekti, kas varētu pavērt ceļu tam, lai Maskavas atgriežas pasaules ekonomikā.
Diskusijā galvenā uzmanība tikusi pievērsta ASV piekļuvei iesaldētajiem Krievijas aktīviem, vairāku miljardu dolāru investīcijām un Arktikas resursu ieguvei.
Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, Kirils Dmitrijevs, Kremļa galvenais sarunu vedējs, amerikāņus iepazīstināja ar plānu, kā izmantot Krievijas Centrālās bankas iesaldētos valsts aktīvus Rietumos. Tika paredzēts, ka amerikāņu korporācijas varēs izmantot šos līdzekļus kopīgiem projektiem ar Krieviju un, iespējams, piedalīties Ukrainas pēckara atjaunošanā.
Vēl viens apspriestais punkts bija Arktikas resursu attīstība un pat potenciāla kopīga misija uz Marsu, izmantojot Īlona Maska “SpaceX”.
Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, Kremļa stratēģija radusies vēl pirms Trampa stāšanās amatā un bija vērsta uz tradicionālo ASV drošības struktūru apiešanu. Piedāvājot ienesīgus līgumus enerģētikas un retzemju metālu ieguves nozarē, Maskava centās mainīt uztveri par Krieviju kā militāru draudu un pasniegt to kā ekonomisku iespēju.
Saskaņā ar avotiem, sarunu mērķis bija panākt, ka biznesa intereses varētu aizēnot ģeopolitiku.
Galvenie starpnieki šajos kontaktos bijuši Stīvs Vitkofs un ASV prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners. Aprakstot vēlamo rezultātu, Vitkofs iztēlojās Krieviju, Ukrainu un ASV kā partnerus.
Viņš paskaidroja, ka “ja visi iesaistīsies kopīgā izaugsmē un peļņā, tas būs dabisks šķērslis jauniem konfliktiem”.
Tomēr sarunu dokumentu noplūde izraisīja asu reakciju Eiropā un Kijivā, kur politiķi dokumentu uzskatīja par gandrīz pilnīgu Krievijas pieeju kopumu, kas pārkāpj Ukrainas “sarkanās līnijas”. Savukārt Eiropas valstis baidās, ka Maskava varētu gūt komerciālu labumu, neskatoties uz bruņotu agresiju un robežu vardarbīgu izmainīšanu.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks situāciju raksturoja kā “nevis mieru, bet gan biznesu”.
Tikmēr Baltais nams šo iespēju uzskata par stabilizācijas instrumentu - avoti, kas ir tuvu Baltajam namam un kurus citē laikraksts “The Wall Street Journal”, apgalvo, ka prezidenta tuvākais loks saskata iespēju amerikāņu uzņēmumiem iegūt labvēlīgu pozīciju pēckara Krievijā.
Sarunās Krievijas biznesa pārstāvji atklāti pauda priekšroku partnerībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm, nevis Eiropai, kura aktīvi kritizēja miera plānu.
Sarunās tika apspriesta Arktikas projektu atsākšana, gāzes ieguve un “Nord Stream 2”, savukārt naftas giganti, tostarp “ExxonMobil”, konsultējās par iespējamu atgriešanos pie Sahalīnas projektiem.
Saskaņā ar Eiropas izlūkdienestu sniegto informāciju, Putinam tuvas biznesa grupas rīko neformālas sarunas par retzemju metālu ieguvi Sibīrijā un Arktikā, tomēr nav tiešu pierādījumu tam, ka Vitkofs vai Kušners koordinē darbības ar uzņēmumiem, kas meklē licences un daļas Krievijas projektos.
Baltā nama pārstāve Anna Kellija paziņoja, ka administrācija apkopo abu pušu priekšlikumus, lai izstrādātu vienošanos, kas spētu izbeigt karadarbību. Viņa norādīja, ka ASV prezidenta komanda ir "panākusi ievērojamu progresu" un turpina precizēt detaļas pēc konsultācijām ar Kijivu un Maskavu.
Iniciatīvas liktenis ir atkarīgs no tā, vai ASV un Krievija spēs apvienot biznesu un drošību, kamēr Eiropa baidās, ka Maskava izmantos ekonomiku un jaunus līgumus, lai nostiprinātu savu pozīciju un iegūtu laiku, vienlaikus turpinot karu Ukrainā.
