Pētījums: atslēga trauksmes ārstēšanai - imūnās šūnas
ASV zinātnieku pētījumā secināts, ka garīgos traucējumus un trauksmes līmeni neregulē neironi, bet gan divas specifiskas organisma imūnsistēmas šūnu grupas.
Atklājums par neiropsihiatrisku traucējumu attīstības riska faktoru atzīst imūnsistēmas disfunkciju un pilnībā maina izpratni par ārstēšanu. Agrāk veiktos pētījumos tika izvirzītas hipotēzes, ka trauksmes līmeni varētu ietekmēt mikroglijas - smadzeņu imūnsistēmas šūnas. Jaunajā pētījumā eksperimentos ar pelēm zinātnieki detalizēti pārbaudīja visas šūnu apakšgrupas un atklāja, ka Hoxb8 mikroglijas palīdz novērst trauksmi, savukārt ne-Hoxb8 mikroglijas, gluži pretēji, to pastiprina, vēsta “Science Daily”.
"Šīs divas mikrogliju populācijas veic pretējas funkcijas. Kopā tās nosaka optimālu trauksmes līmeni, reaģējot uz apkārtējās vides kairinājumiem", pastāstīja pētījuma autors, Jūtas Universitātes ģenētikas profesors Mario Kapeki (Mario Capecchi), 2007. gada Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā un medicīnā.
Atklājums pilnībā maina zinātnieku izpratni par trauksmes izraisīto garīgo traucējumu bioloģiskajām cēloņsakarībām. Gandrīz visi mūsdienu psihiatriskie medikamenti iedarbojas uz neironiem, nevis mikroglijām. Ārstēšanas pieejas tagad var mainīties. Piemēram, ārstēšana var būt vērsta uz inhibējošās jeb bloķējošās iedarbības stimulēšanu vai hiperaktīvā mehānisma samazināšanu, izmantojot imūnterapiju vai jaunus farmakoloģiskus līdzekļus. Vienlaikus zinātnieki turpinās pētīt garīgo traucējumu agrīnās attīstības mehānismus, lai novērtētu mikrogliju aktivitātes nozīmi diagnostikā.
Iepriekš citi zinātnieki atklāja, ka trauksmes līmeņa kontrolei var izmantot probiotikas jeb labās baktērijas, kas uzlabo zarnu trakta mikrobioma darbību. Izrādījās, ka pastāv tieša saikne starp zarnu baktēriju metabolītiem un smadzeņu aktivitātes regulatoriem, kas saistīti ar trauksmi.