Trampa un Putina “Ukrainas plāns” - miera procesa sākums, nevis noslēgums
Mediji: Ukrainas likteni izšķirs Trampa intereses, Vašingtonas-Maskavas vienošanās un ASV bruņojuma piegādes. Tramps grib mieru ar spēku, Eiropa minstinās - Ukraina grūtas izvēles priekšā.
Ukrainai vajadzīgs ASV bruņojums
Ja Ukraina atteiksies pildīt ASV prezidenta Donalda Trampa 28 punktu “miera plāna” nosacījumus, par lielāko Ukrainas problēmu kļūs ieroču piegādes. Kijiva nevar iztikt bez rietumvalstu bruņojuma, īpaši "Patriot" raķetēm Krievijas ballistisko un spārnoto raķešu pārtveršanai, skaidro BBC korespondents drošības jautājumos Frenks Gārdners. Ukrainas uzticamākie Eiropas sabiedrotie varētu šo robu daļēji aizpildīt, taču stratēģiskā partnera - ASV - zaudēšana Ukrainai būtu smags trieciens un, visticamāk, mudinātu Putinu divkāršot centienus savu kaimiņu pakļaušanai.
Labā ziņa - mazinājusies Ukrainas atkarība no ASV militārās izlūkošanas datiem. Galējas nepieciešamības gadījumā Ukraina tiks galā pati. "ASV izlūkdati bija vitāli svarīgi kara pirmajos mēnešos 2022. gadā, bet kopš tā laika Kijiva ir atradusi alternatīvu - komercsatelītus," raksta Gārdners. To intervijā BBC apstiprināja arī bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless: "Kijiva var iztikt bez ASV izlūkošanas datiem... pasaule vairs nav tāda kā agrāk, jo iespējas iegūt datus no alternatīviem avotiem kļuvušas krietni lielākas."
Tikmēr Vašingtona pieprasa, lai Kijiva līdz 27. novembrim piekristu Trampa "miera plānam". Eiropa steigšus izstrādā savu noregulējuma versiju, savukārt Londona gatavo miera uzturētāju kontingentu, veidojot jaunu ģeopolitisko realitāti ap Ukrainu.
Taktiskie apsvērumi un risinājumi
Pašlaik Kijiva atrodas neizdevīgā pozīcijā. Ja Ukraina pieņems noregulējuma plānu, atteiksies no teritorijām, pretī saņemot tūlītēju karadarbības izbeigšanu, un piekritīs neitrālas valsts statusam, prezidents Zelenskis Ukrainā var tikt apsūdzēts par kapitulāciju un riskē ar politisko krahu. Ukraina varētu Trampa plānu noraidīt un paļauties uz Eiropu. Taču ES nav alternatīva plāna - Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs par situāciju pagaidām “pauduši bažas”. Vēl viena iespēja ir sarunu novilcināšana - paziņojumi par "sarkanajām līnijām" un darbs pie jauniem miera līguma nosacījumiem. Tomēr Kijivai nav laika, jo ASV rīkosies aktīvi, lai piespiestu Ukrainu vienošanos parakstīt. ASV palīdzības pārtraukšana ir spēcīgs instruments, kas ļaus Trampam ātri izpildīt savus priekšvēlēšanu solījumus "izbeigt karu" un atcelt sankcijas Krievijai, kas Amerikai būtu ekonomiski izdevīgi.
“Miera līguma” parakstīšanai būs vajadzīgs vismaz gads
Lai ASV "miera plānu" izlabotu Ukrainai pieņemamā formātā, grūtās sarunās paies vairāki mēneši, laikrakstam “The Washington Post” pastāstīja avots Baltajā namā. "Pat ja prezidents Zelenskis to vēlētos parakstīt, viņš to izdarīt nevar, jo tam nav politiskā pamatojuma. Ir pārāk daudz Ukrainai pilnīgi nepieņemamu punktu." Avots situāciju salīdzināja ar ASV - Ukrainas retzemju minerālu resursu līgumu, atgādinot, ka tā parakstīšanai bija nepieciešami trīs mēneši. "Taču pašreizējā vienošanās tiek gatavota starp ASV, Ukrainu, Krieviju un Eiropu. Tāpēc domāju, ka
sarunas turpināsies aptuveni 12 mēnešus. Šis ir miera procesa sākums, nevis noslēgums.
Kāda cita Baltā nama amatpersona izdevumam pastāstīja, ka Zelenskis tikšanās reizē ar Amerikas delegāciju, kuru vadīja ASV armijas sekretārs Dens Driskols, pieprasīja izmaiņas plānā, un ģenerāļa komanda dažiem grozījumiem tomēr piekrita, medijiem tos neatklājot.
"Šķiet, ka sarunu procesā tagad piedalās divas - Driskola un (ASV īpašā sūtņa) Stīva Vitkofa komandas, lai spēlētu labā un sliktā policista lomu: viens izdara spiedienu, bet otrs mēģina teikt: strādāsim kopā pie labojumiem," komentē amatpersona. Tikmēr “Bloomberg” avoti ziņo, ka Zelenskis kopā ar Francijas, Vācijas un citu Eiropas valstu līderiem cenšas pārrakstīt ASV “miera plānu” pirms 27. novembra termiņa un pasniegt to kā konstruktīvu risinājumu. Līderi cenšas iegūt laiku, lai izstrādātu jaunus nosacījumus Ukrainas pamieram ar Krieviju.
Eiropa “stāv pie ratiem”
ES rīcība un nostāja ir iekšēju pretrunu pilna. Eiropa varētu piedāvāt alternatīvu, ko ASV un Krievija noraidīs. Eiropas plāns būs drīzāk mēģinājums saglabāt reputāciju un ietekmi, demonstrējot atbalstu Kijivai. Tomēr ja ES nespēs aizstāt amerikāņu militārās piegādes, šis plāns paliks tikai uz papīra. Lielbritānijas darbošanās ar miera uzturētāju apmācību liecina, ka šis ir reālākais Eiropas rīcības scenārijs. ES varētu uzņemties novērotāja funkcijas, sniegt finansiālu palīdzību Ukrainas atjaunošanai un sniegt daļējas drošības garantijas, uzticot militāros spēkus tādām valstīm kā Lielbritānija un Polija. ES var mēģināt pārliecināt Vašingtonu par pielaidīgāku sarunu pozīciju vai pārejas periodiem Ukrainai, darbojoties kā Kijivas "advokāts", taču tai nebūs iespēju ASV lēmumus bloķēt. Trampa nostājas un interešu dēļ šādas scenārija panākumi diemžēl ir atkarīgi no Kremļa reakcijas. Pašreizējā konfigurācijā ASV un Krievijai ir skaidri mērķi un ietekmes sviras to sasniegšanai, savukārt Ukraina un ES ir spiesti reaģēt un pielāgoties Baltā nama un Kremļa prasībām. Eiropas loma aprobežojas ar Ukrainas finansēšanu un dalību miera uzturēšanas misijā, kamēr Maskava un Vašingtona risina divpusējas sarunas par jauniem drošības noteikumiem reģionā.
Zelenska uzruna
21. novembrī Zelenskis uzstājās ar uzrunu nācijai: "Nākamā nedēļa būs grūta. Būs liels spiediens, gan politisks, gan informatīvs, lai mūs sanaidotu... Mēs nenodevām Ukrainu 2022. gada februārī, un mēs to nedarīsim arī tagad... Mums jāsaņemas, jāatgūstas un jāpārtrauc ķildas, jāpārtrauc politiskās spēles. Valstij ir jāstrādā, karojošas valsts parlamentam ir jāstrādā vienoti, karojošas valsts valdībai ir jāstrādā efektīvi... Es piedāvāšu alternatīvas, bet mēs noteikti nevienam nedosim iemeslu teikt, ka Ukraina nevēlas mieru... Es droši zinu, ka šajā patiesi vienā no grūtākajiem brīžiem mūsu vēsturē es neesmu viens. Ka ukraiņi tic savai valstij, ka mēs esam vienoti. Un visos turpmāko tikšanos, diskusiju un sarunu formātos ar partneriem man būs daudz vieglāk panākt mums cienīgu mieru un pārliecināt viņus par 100%, zinot, ka Ukrainas tauta mani atbalsta."
“Konfliktu pieredze ar Trampu ir iemācījusi Zelenskim parādīt amerikāņiem, ka viņš tos ļoti ciena, augstu vērtē viņu sadarbību, atbalsta kara izbeigšanas ideju, bet Ukrainas intereses liek augstāk par visu pārējo. Tieši to viņš dara arī tagad, un dara to veiksmīgi,” komentē "Telegram" kanāls “Воля/Volya”. Tāpēc ir zināma pārliecība, ka "(Putina pārstāvja Kirila) Dmitrijeva plāns" pieņemts netiks un Ukraina izkļūs no šīs sarežģītās situācijas, nenonākot konfliktā ar ASV, un panāks vēl ciešāku sadarbību ar Eiropu.
Putina komentāri: Kremlis turpinās melot un karot
Par Krieviju var teikt tieši pretējo. Kremlis turpina veco spēli - karo un vienlaikus runā par mieru, gatavojas jaunam karam un mēģina visus pārliecināt, ka vēlas tikai mieru un klusumu. Galu galā tas taču varētu beigties ar Trampa “jauno un briesmīgo” sankciju realizāciju. Tomēr maz ticams, ka sankcijas ietekmēs Putina plānus.
Putins paziņoja, ka “miera plāns” ir amerikāņu iniciatīva, ko ASV izvirzījušas vairākkārt, un ka plāns tika apspriests tikšanās laikā Aļaskā. Krievija ir gatava mierizlīgumam un ir demonstrējusi ASV savu pielaidīgo nostāju, taču, kā diktators izteicās: “Mieram priekšā ir nostājusies Ukraina un tās sabiedrotie - kara kurinātāji no Eiropas.” Putins stāsta, ka viņam uz galda ir Trampa 28 punktu “miera plāns”, ko viņš it kā esot saņēmis “pa diplomātiskajiem kanāliem”. Viņš uzskata, ka tas vēlreiz demonstrē Krievijas elastību un miermīlīgos nodomus, taču Ukraina un Eiropa to atkal noraidīs, jo neizprot situāciju frontē. Pēc Putina teiktā, Ukrainas līderi vienkārši nevēlas saviem Eiropas sabiedrotajiem atklāt patiesību par katastrofālo situāciju. Tāpēc naivie eiropieši joprojām cer panākt Krievijas stratēģisku sakāvi. Taču sakāves nebūs, jo "speciālā militārā operācija notiek saskaņā ar plānu" un Krievijas karaspēks jau ir ieņēmis Kupjansku. Un tas pats notiks ar visām Ukrainas pilsētām visos "galvenajos uzbrukuma virzienos", bet, "protams, ne tik ātri, kā mēs vēlētos". Krievija, kā paziņoja Putins, atbalsta mieru, bet, ja tās ienaidnieki mieru nevēlas, tos sakaus. Un Amerikai un personīgi prezidentam Trampam ir jāpateicas, jo viņi ir apņēmības pilni glābt dzīvības.
Tulkojumā no Putina "spiegu valodas” tas nozīmē, ka Kremlis ne vien iepriekš zināja par 28 punktu plānu, bet piedalījās tā saskaņošanā. Tāpēc bija īpaši jāuzsver, ka plāns tika “nosūtīts pa diplomātiskajiem kanāliem” un ka visas iepriekšējās sarunas ir cietušas neveiksmi Ukrainas dēļ, neskatoties uz Krievijas pretimnākšanu, kaut gan Krievijas prasības bija nevis miers, bet Ukrainas kapitulācija. Un pats galvenais, Putins savā paziņojumā nosauca Eiropas valstis par "kara kurinātājiem", kas kavē Donalda Trampa izcilās iniciatīvas.
Putins joprojām kā trumpi cenšas izmantot Trampa sarežģītās attiecības ar Eiropas līderiem, viņa vēlmi ātri nokārtot lietas, lai viņš varētu pievērsties Ķīnai un vienlaikus pārliecināt Trampu, ka Krievijai kontinentā nav nekādu agresīvu plānu. Savukārt Eiropa, gluži pretēji, “vēlas panākt Krievijas stratēģisku sakāvi". Taču apvienojumā ar Trampa paziņojumiem, ka Krievijai nav agresīvu plānu Baltijas valstīs, Putina vārdiem būtu jāpiešķir cita nozīme. “Viņš turpina pārliecināt Trampu, ka jaunu karu nevēlas. Bet tā ir drošākā zīme, ka viss ir tieši otrādi," rezumē kanāls “Volya”.
Ženēvā Trampa plāns pavērsies Kijivas virzienā
Tikmēr Ženēvā turpinājušās sarunas par ASV 28 punktu “ kara izbeigšanas plānu”. Vašingtona mīkstinājusi galvenos nosacījumus: Baltais nams paziņoja, ka jaunā projekta redakcija garantē pilnīgu Ukrainas suverenitātes saglabāšanu un ka galīgos lēmumus pieņems prezidenti Zelenskis un Tramps. ASV arī atteicās no strikta vienošanās parakstīšanas termiņa - laika grafiks būs elastīgs, apstiprināja ASV valsts sekretārs Marko Rubio. Pēc pirmās sarunu dienas Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Vašingtona "ir sākusi mūsos ieklausīties" un ka diplomātijai dots "jauns impulss". Zelenskis formulēja Kijivas prioritātes: "Ilgstošs miers, garantēta drošība, cieņa pret mūsu tautu un visiem, kuri ziedoja dzīvības, aizstāvot Ukrainu no Krievijas agresijas."
“CBS News” ziņo, ka tiek apspriesta arī iespējamā Zelenska vizīte ASV.
