Izdevums "Proekt": Krievijā varu pārņems Putina galma nomenklatūras klani.
Trīs no četriem Krievijas “varas elites pārstāvjiem” ir palīdzējuši saviem bērniem un radiniekiem veidot karjeru uz valsts rēķina. Krievijā valsts varas un pārvaldes struktūras un valsts uzņēmumus vada amatos iekārtoti ietekmīgu amatpersonu radinieki, noskaidroja izdevums "Proekt" pētījumā “Tēvi un vectēvi: Krievijas varas ģenealoģiskais pētījums”, informē izdevums “The Moscow Times”.
“Projekta gaitā sākotnēji pētītas aptuveni 10 000 amatpersonu un viņu radinieku biogrāfijas, apkopojot datus par ierēdņiem, kuri savus amatus ieguva, pateicoties radniecīgajām saitēm (“tēviem un vectēviem”), vai iekārtoja savus laulātos, bērnus, mazbērnus un citus radiniekus valsts dienestā vai nozīmīgos amatos budžeta organizācijās, valsts uzņēmumos vai palīdzēja viņiem uzsākt uzņēmējdarbību, kas plauka, pateicoties valdības pasūtījumiem,” teikts pētījuma ievadā. Pētījuma noslēgumā secinājumi balstīti 1329 ierēdņu biogrāfiju izpētes datos, sākot ar Krievijas federālo varas iestāžu amatpersonām līdz valsts muzeju darbiniekiem.
“Varas elites” ģimeniskās saites aptver praktiski visas Krievijas nozares - rūpniecību, finanses, aizsardzību, enerģētiku, lauksaimniecību, plašsaziņas līdzekļus un sociālos medijus. Klanu tradīcijas aizsākās padomju laikā - 58% tagadējo amatpersonu ir padomju nomenklatūras dinastiju pēcteči, kuri ieņēma augstus amatus vēl Padomju Savienībā.
Pētījuma galvenais secinājums:
"Kremļa nomenklatūra (galms) un pārējā birokrātija kļūst par iedzimtu aristokrātiju. Krievijā vara arī turpmāk tiks mantota.
To nosaka viens skaitlis: 76%. Tas ir Krievijas augstāko ierēdņu īpatsvars, kuriem ir radinieki - ielikteņi valsts pārvaldē vai ar to saistītos uzņēmumos. Tā ir milzīga proporcija - trīs ceturtdaļas Krievijas amatpersonu vai nu savus amatus mantoja no citiem, vai arī nodrošināja saviem pēcnācējiem dzīvi uz valsts rēķina. Krievijā veidojas valdošās dinastijas. Tās ir radniecīgu personu grupas, kas vienlaikus ieņem dažādus amatus, bieži vien tiešā interešu konfliktā, piemēram, tēvs ir sava dēla tiešais priekšnieks. Un šādu "valdošo dinastiju" ir daudz. Drošības iestāžu darbinieku īpatsvars Krievijas varas koridoros ir vismaz 29%, civildienestā - 21%, amatpersonu tuvāko radinieku vidū 20% ir drošības iestāžu darbinieki. Toties amatpersonu procents, kuru radinieki vismaz formāli piedalījās karadarbībā Ukrainā, ir mazāks par 1%.
Līderpozīcija 25 vadošo Kremļa nomenklatūras pārstāvju vidū ar vislielāko radinieku skaitu valsts varas un pārvaldes struktūrās pienākas Čečenijas vietvaldim Ramzanam Kadirovam, kurš “darbu palīdzējis atrast” 96 saviem ģimenes klana locekļiem - Kaukāzs klanu ietekmes ziņā vēsturiski ir līderpozīcijās. Līdzās Kadirovam vēl desmit valdības amatpersonas no Kaukāza reģiona, to vidū senators un miljardieris Suleimans Kerimovs, ir nodrošinājušas darbu 191 radiniekam. Taču nepotisms jeb radu vai draugu būšana jau sen ir izplatījies arī citos Krievijas reģionos un Kremlī.
“Proekt” dati liecina, ka otru lielāko ģimenes klana dinastiju izveidojis pats Krievijas diktators: 27 Putina radinieki iekārtoti amatos valdībā un ar valsti saistītās biznesa struktūrās - līdz pat prezidenta attālu radinieku bērniem.