Krievijas ārpolitikas fiasko: Putina sarunu emisārs no Vašingtonas atgriežas tukšām rokām
Neveiksmīgā vizīte
Kirils Dmitrijevs, Putina īpašais sūtnis un emisārs ASV - Krievijas sarunās, kurš steidzās uz Vašingtonu, lai glābtu attiecības ar Donalda Trampa administrāciju, cietis fiasko. Ne Krievijas, ne Amerikas puse nav ziņojušas par būtisku progresu pēc viņa vizītes ASV, kas sākās 24. oktobrī un notika vairākas dienas pēc tam, kad Tramps atcēla samitu ar Putinu Budapeštā un noteica bloķējošas sankcijas pret “Rosņeftj” un “Lukoil”.
"Es netaisos tērēt velti savu laiku," sacīja Tramps par iespēju tikties ar Putinu, kad Dmitrijeva vizīte Vašingtonā jau tuvojās noslēgumam. Tramps arī nosauca Kremļa paziņojumus par jaunās “Burevestņik” raķetes palaišanu par "nesavlaicīgiem" un atgādināja par amerikāņu kodolzemūdeni, kas devās Krievijas robežu virzienā. Krievijas valsts mediju avoti apgalvoja, ka Dmitrijevs trīs dienas pavadīja ASV un vadīja sarunas. Tomēr laikraksts “The Telegraph” norāda, ka neviens no potenciālajiem Baltā nama lēmumu pieņēmējiem viņa vizītes laikā Vašingtonā nemaz nebija: pats ASV prezidents Tramps, valsts sekretārs Marko Rubio un finanšu ministrs Skots Besents - viņi visi devās Āzijas valstu tūrē. Dmitrijevs sniedza intervijas “CNN” un “Fox News”, kurās apliecināja, ka par spīti sankcijām, Krievijas ekonomika aug, un ka “Krievijas armija civiliem mērķiem nekad neuzbrūk”. Viņš arī paziņoja, ka iepazīstinājis ASV amatpersonas ar informāciju par “Burevestņik” raķetēm: “Ir ļoti svarīgi, lai šī informācija tiktu nodota tieši vadībai un galvenajiem cilvēkiem ASV prezidenta administrācijā.” “Dmitrijevs devās uz ASV ar steidzamu misiju situāciju glābt un atrisināt pēkšņi pieaugušo spriedzi ar amerikāņiem, taču dāvanā atveda šokolādes konfektes ar acīmredzami nedraudzīgiem Putina citātiem (..) Krievijas sūtnis laikam nolēma uzprasīties vēl vienai papildus sankciju kārtai,” ironizēja Krievijas opozīcijas pārstāvis, politologs Abass Gaļamovs, informē izdevums “The Moscow Times”.
Vecie Kremļa naratīvi un stratēģijas trūkums
Kirila Dmitrijeva negaidītā vizīte Vašingtonā pēc Rubio skaļās ķildas ar Lavrovu atklāja Kremļa stratēģijas trūkumu militārā konflikta izbeigšanai, komentē Telegram kanāls “Время Путина”, Dmitrijeva vizītes fiasko saistot ar Putina ārlietu ministra Sergeja Lavrova "stratēģiskām kļūdām" sarunu gaitā ar amerikāņiem.
“Putina un Trampa 16. oktobra telefonsaruna, Zelenska vizītes Vašingtonā priekšvakarā, bija sensacionāla.Tramps paziņoja par "izrāvienu miera sarunās" un gaidāmo samitu Budapeštā. Daudzi atzīmēja, ka Putinam atkal ir izdevies atrunāt Trampu no radikāliem soļiem: Aļaskas samits rezultējās ar sankciju atlikšanu, oktobra zvans atcēla “Tomahawk” raķešu nodošanu Ukrainai. Tomēr gandrīz neviens nepamanīja, ka Tramps jau bija oficiāli formulējis savu nostāju par karadarbības pārtraukšanu un deleģējis sarunu vedēja pilnvaras ASV valsts sekretāram Rubio.
Pēc Trampa un Putina sarunas optimisms ātri vien izgaisa - Lavrova 20. oktobra saruna ar Rubio beidzās ar publisku neveiksmi. Lavrovs vēlāk ironiski komentēja, ka saruna bijusi "tik laba, ka puses nolēma samitu nerīkot". Savukārt Rubio pieeja bija tipiski amerikāniska: Maskava un Kijiva pārtrauks karadarbību frontes līnijā, un abas puses sāks sarunas par piekāpšanos stratēģiskos un teritoriālos jautājumos. Lavrovs atbildēja ar kategorisku "nē", atkārtojot vecos Kremļa naratīvus.
Lavrova misēkļi sarunas izgāž
Lavrova stratēģiskā kļūda: viņš neuztvēra galveno Baltā nama signālus. Tramps jau bija atdevis Rubio sarunu vedēja mandātu, un kuluāru vienošanās Baltajam namam uz laiku bija atkāpusies otrajā plānā. Lavrova otrā kļūda bija demonstratīva neelastība, bez jebkādas nopietnas kaulēšanās.
"Krievijas Ārlietu ministrija atkal ir nodemonstrējusi savu vājo kompetenci un pilnīgu neizpratni par Trampa Vašingtonas politisko struktūru. Pats Lavrovs, zaudējot savu diplomātisko veiklību, arvien vairāk kļūst par oficiālo naratīvu atkārtotāju, faktiski izjaucot sarunas ar Rubio. Kremlis, taktisko panākumu vadīts, cieta lielu stratēģisku zaudējumu. Un šī kļūda Krievijai maksās dārgi.
Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, šoreiz Baltais nams rīkojās pragmatiski. 22. oktobrī ASV finanšu ministrs Skots Besents noteica sankcijas pret “Rosņeftj” un “Lukoil”, kas ir trieciens Krievijas budžetam, ņemot vērā “Rosņeftj” saistību ar “ExxonMobil”.
Sankcijas Kremlī izraisīja šoku un apjukumu. Tajā pašā dienā Krievija veica “plānotās stratēģiskās kodolmācības”, palaižot “Jar” un “Siņeva” raķetes, un spārnotās raķetes no “Tu-95MS” stratēģiskajiem bumbvedējiem. Svētdien Krievijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja par “Burevestņik” izmēģinājumu, ko vēlāk apstiprināja arī Norvēģija. Maskavas acīmredzamo mēģinājumu demonstrēt savu spēku nākamajā dienā neitralizēja Putina runasvīra Dmitrija Peskova apgalvojums, ka “Burevestņik” raķete nerada draudus Amerikai, netieši apstiprinot Rietumvalstu ekspertu šaubas par jaunā ieroča kaujas spējām un efektivitāti.
Nokaitināja Balto namu
Kirila Dmitrijeva "privātā vizīte" Vašingtonā iezīmēja Lavrova stratēģiskās kļūdas atzīšanu. Taču arī tā izrādījās kļūme: Dmitrijevs ieradās tieši tad, kad Tramps sāka savu Āzijas turneju. Baltajam namam un Valsts departamentam viņa vizītes laikā nebija nodomu ar Maskavu kaut ko apspriest un nostāja bija skaidra: Krievijas militāro operāciju apturēšana Ukrainā. Dmitrijevam neizdevās tikties ar Baltā nama pārstāvjiem, Trampa ģimenes locekļiem vai Valsts departamentu. Viņa kontakti aprobežojās ar “MAGA” aktīvistiem un marginālo kongresmeni Annu Paulinu Lunu, kā arī dažām intervijām “CNN” un “Fox News”. Dmitrijeva darbības Trampa administrāciju nokaitināja: "Vai jūs tiešām publicēsiet krievu propagandista sacīto?", intervijā “CBS News” retoriski vaicāja Besents. Pēc viņa teiktā, Krievijas ekonomika atrodas kara laika mobilizācijas stāvoklī, ar nulles izaugsmi un inflāciju virs 20%. Naftas ieņēmumi ir samazinājušies par 20% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un jaunas sankcijas varētu tos samazināt vēl par 30%.
Maskavas nekompetence un haotiskā diplomātija
Dmitrijeva vizītes publiskā neveiksme ASV nav tik daudz saistīta ar tās zemo efektivitāti, cik Maskavas pārsteidzošo nekompetenci politiskā procesa organizēšanā:
"Kremlim un Ārlietu ministrijai vienkārši trūkst informācijas par Trampa Amerikas iekšpolitisko uzbūvi un lēmumu pieņemšanas mehānismiem. Krievijas diplomātiskā un izlūkošanas infrastruktūra ASV ir degradējusi: vēstniecība Anatolija Antonova vadībā ir kļuvusi par bezjēdzīgu instrumentu, un izlūkdienesta (SVR) rezidentūra acīmredzot kļuvusi tikpat neefektīva.
Dmitrijevs, neapzinoties Putina īpašā pārstāvja investīciju un ekonomiskās sadarbības jautājumos statusa ierobežojumus, bārstījās ar riskantiem politiskiem paziņojumiem - par “Burevestņiku” (informāciju, ko pilnvarota izplatīt tikai Aizsardzības ministrija) un par to, ka puses ir "tuvu konflikta diplomātiskam risinājumam". "Prezidents Zelenskis jau ir atzinis, ka mēs runājam par frontes līniju. Mēs patiešām esam tuvu risinājumam," apgalvoja Dmitrijevs intervijā “CNN”.
Šie paziņojumi bija pretstatā Lavrova nostājai, kurš turpina citēt "Vitkofa formulu" un interpretēja Baltā nama jaunos priekšlikumus kā spiedienu. Lavrovs ir pārliecināts, ka Putins apstiprināja “Vitkofa koncepciju” jau Aļaskas samitā, taču tās realizācija ir apstājusies. Faktiski Lavrovs ir atteicies uzņemties atbildību, apstiprinot tikai Putina doto pilnvaru formālu izpildi un atsakoties atzīt savas "kuluāru diplomātijas" neveiksmi.
Galu galā Dmitrijeva sarunu vedēja mandāts paredzēja trīs lietas: sarunu pāreju uz divpusējām Krievijas - ASV attiecībām, biznesa kontaktu veidošanu un ASV sankciju daļēju atvieglošanu. Par cik Dmitrijevs panākumus neguva, viņš sāka improvizēt - apsprieda Ukrainas likteni, kodolizmēģinājumus un hipotētiskus ASV Kongresa un Krievijas valsts domes parlamentāros kontaktus.
Trampa paziņojumi, ka "Putinam ir jāpārtrauc karš, kam bija jāturpinās nedēļu, bet kas notiek jau ceturto gadu", faktiski deleģitimizēja Putinu un nonivelēja visus viņa haotiskos diplomātiskos centienus. Peskovs bija spiests vien publiski apstiprināt Dmitrijeva vizītes “privāto raksturu”, piebilstot, ka "tas ir mazs solis pirms garā ceļa". Bet šī nenoteiktība tikai pastiprināja haosa sajūtu”, rezumē kanāls.