Kremlis draud ar "brīnumieroci" un turpina bruņoties: masveidā ražos tālas darbības raķetes
Mediji: Krievija 2025.–2027. gadā palielinās tālas darbības rādiusa raķešu ražošanu.
Ukrainas "Telegram" kanāli ("Pravda Gerashchenko", "Militarni"), atsaucoties uz izlūkdienestu nopludinātajiem datiem, publicējuši informāciju par valsts pasūtījumu Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam 2025.-2027. gadā, informē "Telegram" kanāls “Insider-T”.
Publicēta Krievijas plānotā tālas darbības rādiusa raķešu ražošanas nomenklatūra un izmaksas: 303 “Iskander-K” (9M728) spārnotās raķetes, katra 1,5 miljonu ASV dolāru vērtībā; 1202 dažādu modifikāciju ballistiskās raķetes “Iskander-M” (9M723), katra 2,4-3 miljonu ASV dolāru vērtībā (atkarībā no valūtas kursa); 32 līdz šim noslepenoti tālas darbības rādiusa spārnoto raķešu modeļi “Izdelije-506” (“Изделие-506”) par 4,2 miljoniem ASV dolāru katrs*; 18 “9M723-2” modeļa raķetes (iespējams, “Iskander-1000”, deklarētais darbības rādiuss 500-1000 km) - 2,5 miljoni ASV dolāru katra*; 95 “9M729” modeļa raķetes (ar darbības rādiusu virs 2000 km) - 1,4-1,8 miljoni USD katra*; 690 “Kalibr” raķetes (piegādes 2022.-2026. gadā) - 2 miljoni USD katra; to vidū 56 speciālie “3M-14S” varianti ar kodolgalviņu - 2-2,3 miljoni USD katra; 1225 “Х-101” spārnotās raķetes - 2-2,4 miljoni USD katra; 188 “Kinžal” hiperskaņas raķetes - 4,5 miljoni USD katra; līdz 240 “Cirkon” hiperskaņas raķetes - par 5,2-5,6 miljoniem USD katra*.
Ar zvaigznīti atzīmētas īpaši tālas darbības rādiusa raķetes, kas pēc izmantojuma nav paredzētas uzbrukumiem Ukrainai. Ja dokumenti ir autentiski, pasūtījuma apjomi liecina par raķešu arsenāla pamatīgu papildinājumu un/vai gatavošanos plaša mēroga militārām darbībām. Salīdzinājumam: pēc oficiālām aplēsēm, kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā Krievija izmantojusi aptuveni 40 “Kinžal” raķetes, jaunais valsts pasūtījums - 188.
Jau ziņots, ka 26. oktobrī, tiekoties ar Krievijas Ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu un citām militārajām amatpersonām, Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja par ar kodoldzinēju darbināmas starpkontinentālās ballistiskās raķetes “Burevestņik” "izšķirošo izmēģinājumu" pabeigšanu, nosaucot raķeti par "unikālu" ieroci ar "neierobežotu darbības rādiusu", kam nav analogu, bet Krievijas kodolspēkus - “par labākajiem pasaulē”.
“Burevestņik” ir kļuvis par Krievijas jauno brīnumieroci", ko Putins solīja nodemonstrēt pēc tam, kad ASV apsvēra iespēju nodot Ukrainai "Tomahawk" raķetes. Putins tāpat paziņoja, ka Krievijas kodolspēki šobrīd ir "visaugstākajā līmenī", un šajā ziņā valsts ir priekšā visām pārējām valstīm, kurām ir šāda veida bruņojums. Par “Burevestņik” projektu Putins pirmo reizi pieminēja 2018. gadā savā uzrunā Krievijas Federālajai sapulcei.
Rietumu izlūkdienesti norādījuši, ka laikā no 2017. līdz 2019. gadam notika vismaz 13 “brīnumieroča” palaišanas mēģinājumi, no kuriem tikai divi bija daļēji veiksmīgi, bet viens no tiem beidzās traģiski, ziņo izdevums “The Moscow Times”. 2019. gadā “Burevestņik” iekrita Barenca jūrā, un evakuācijas operācijas laikā notika sprādziens, kurā gāja bojā septiņi cilvēki, to vidū Sarovas kodolcentra zinātnieki. Radioaktīvais mākonis pārklāja Severodvinsku, sasniedzot Skandināviju. Pēdējais zināmais “Burevestņik” izmēģinājums notika 2023. gadā, un arī toreiz Putins runāja par vēl nedzirdētiem panākumiem, norādot, ka darbs pie raķetes izstrādes ir "praktiski pabeigts".
