VIDEO. Zinātnieki atklājuši garāko dinozauru taku Eiropā

Tie bija kolosāla izmēra dzīvnieki, kas klejoja pa Zemi pirms 166 miljoniem gadu. Tagad Oksfordšīras karjerā atklājas logs uz viņu aizvēsturisko pagātni, vēsta BBC.

Zem tonnām iežu parādās dinozauru superšoseja, pa kuru paleontologi staigā šo milzu zvēru pēdās.

Šīs vasaras izrakumi šajā neparastajā vietā ir atklājuši vienus no garākajiem pēdu nospiedumiem, kas atrodami jebkur pasaulē.

Zinātnieki no visas Apvienotās Karalistes ieradās Djuarsas fermas karjerā, lai atklātu pēdu nospiedumus starp kravas automašīnām, ekskavatoriem un pašizgāzējiem.

“Šīs pēdas ir neticami lielas,” skaidro Emma Nikolsa no Oksfordas Universitātes Dabas vēstures muzeja. “Tās ir milzīgas zauropoda dinozaura pēdas; iespējams, cetiozaura, kas ir dinozaurs, par kuru mēs zinām, ka tas tika atrasts šajā apgabalā.”

Tie bija četrkājaini, garkakla, augu ēdāji zvēri, kuru garums varēja sasniegt aptuveni 18 metrus.

Djuāras fermas karjers jau sen ir saistīts ar dinozauriem. Daži pēdu nospiedumi šeit tika atklāti 20. gs. deviņdesmitajos gados, un pagājušajā gadā pētnieki atrada 200 milzīgu pēdu nospiedumu, kas šķērsoja karjera dibenu. Tomēr šogad komanda atklāja vēl vairāk pēdu nospiedumu citā karjera daļā.

Stiepjoties no viena karjera gala līdz otram, taka stiepjas 220 metru garumā, padarot to par vienu no garākajām nepārtrauktajām pēdu nospiedumu līnijām, kas jebkad atrastas.

"Mēs atklājam kaut ko tādu, ko cilvēki nekad iepriekš nav redzējuši," saka Birmingemas Universitātes paleontoloģe Kērstija Edgara.

Ne katrs dinozauru izrakums sākas ar lāpstiņu un otu — tik milzīgi atklājumi kā šis sākas ar lielu sprādzienu.

Kontrolēta sprādziena rezultātā karjerā tiek noņemti miljoniem gadu senas kaļķakmens klintis, ļaujot paleontologiem veikt delikātāku uzdevumu - izrakt katru nogrimušo pēdu nospiedumu. Rodas vairāki ceļi, bet viens no tiem, dinozauru supermaģistrāle, vienkārši turpinās un turpinās.

Pēdu nospiedumi ir neticami vērtīgs resurss pētniekiem, un tie sniedz ļoti atšķirīgu informāciju no fosilijām. "Mums varētu būt skelets, kur mēs sakām, ka kāja ir tik gara, tāpēc arī solim jābūt tik garam," saka Pīters Falkinghems no Liverpūles Džona Mūra universitātes.

"Bet ar šādām pēdām mēs iegūstam simtiem metru dzīvnieka, kas dara savas lietas. Un ir tik svarīgi aplūkot to, kā dzīvnieki brīvi un dabiski pārvietojas, un pēdas ir vienīgais veids, kā mēs to varam izdarīt dinozauru gadījumā."

Pēdu nospiedumi var atbildēt uz jautājumiem par to, kā dinozauri mijiedarbojās — vai tie bija vieni vai barā, vai tos vajāja, vai arī tie vienkārši lēnām pārvietojās?