Eiropas Savienība "Putina tribunālā" izmeklēs Krievijas noziegumus Ukrainā
ES piešķir finansējumu "Putina tribunālam"
ES ir piešķīrusi 10 miljonus eiro īpašas starptautiskas tiesas izveidei, lai sauktu pie atbildības diktatoru Vladimiru Putinu un viņa līdzgaitniekus par agresijas noziegumu pret Ukrainu, ziņo “Deutsche Welle”. Par to vizītes laikā Kijivā pirmdien, 13. oktobrī, paziņoja ES ārlietu vadītāja Kaja Kallasa.
"Pierādījumi par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā ir nepārprotami. Noziegumi, kas netiek sodīti, tikai veicina turpmākās zvērības,
Kallasa ierakstīja sociālo mediju platformā “X”. Tribunālam piešķirtie līdzekļi "garantēs, ka atbildīgie par agresijas noziegumiem no tiesas neizbēgs".
"Putina tribunālu" Eiropas Savienība izveidoja jūnija beigās. Par pirmajiem organizatoriskajiem darbiem kļuva zināms 2025. gada februārī, un 25. jūnijā Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersets un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Strasbūrā parakstīja vienošanos par tā izveidi. Projekts veidots pēc Nirnbergas tribunāla parauga, kur pēc Otrā pasaules kara tiesāja nacistu kara noziedzniekus. Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā būs pirmā starptautiskā tiesu iestāde kopš Otrā pasaules kara beigām, kuras jurisdikcijā būs izmeklēt un saukt pie atbildības personas "neatkarīgi no amata". Tribunāls izmeklēs notikumus ne vien kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā 2022. gada februārī, bet sākot ar Krimas aneksiju 2014. gada februārī-martā.
Šāds tribunāls Putina noziegumus ļautu izmeklēt, bet nevis viņu tiesāt, arī neklātienē. To nosaka starptautiskajās tiesībās noteiktā augsta ranga valsts amatpersonu tiesiskā imunitāte. Līdzīgu tiesisko aizsardzību bauda arī Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Paredzams, ka Putina kriminālvajāšana kļūs iespējama tikai pēc viņa atkāpšanās vai Krievijas prezidenta amata zaudēšanas, proti - pēc Putina došanās uz viņpasauli, un tribunālam būs tikai simboliska nozīme.
Maskavas nostāja ir nemainīga: Krievija neuzskata tās izraisīto karu Ukrainā par noziegumu un atsakās sadarboties ar rietumvalstu tiesu institūcijām un organizācijām. 2022. gada martā Maskava pārtrauca dalību Eiropas Padomē. Tas padara jebkuru aizdomās turēto izdošanu no Krievijas par praktiski neiespējamu. 2025. gada maijā, komentējot ES plānus īpašā tribunāla izveidei, Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Kremlis "uz to nereaģē". Savukārt Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksandrs Venediktovs to nosauca par "vēl vienu veidu, kā izspiest naudu no Eiropas iedzīvotājiem".
