Eksperts: Ķīnas eksporta ierobežojumi retzemju elementiem pielīdzināmi kodolkara pieteikumam

ASV un Ķīnas tirdzniecības karš: Tramps atceļ tikšanos ar Sji Dzjiņpinu un piedraud Ķīnai ar milzīgiem tarifiem

Ķīnas eskalācija retzemju metālu eksporta jautājumā apdraud tirdzniecības sarunas un pasaules ekonomiku, raksta “The Wall Street Journal”. Ķīnas pasākumi kļūs par vēl nepieredzētu eksporta kontroles precedentu, kas var izjaukt pasaules ekonomiku. Pekina cer iegūt lielāku ietekmi tirdzniecības sarunās un palielināt spiedienu uz ASV prezidenta Trampa administrāciju.

9. oktobrī Ķīnas Tirdzniecības ministrijas publicētie jaunie retzemju materiālu eksporta kontroles noteikumi tiek uzskatīti par ASV un Ķīnas tirdzniecības kara eskalāciju, jo apdraud pusvadītāju piegādes. Mikroshēmas ir ekonomikas dzinējspēks, kas darbina viedtālruņus, datorus un datu centrus, kas nepieciešami mākslīgā intelekta modeļu apmācībai. Jaunie noteikumi skars arī daudzas citas nozares: autobūvi, saules paneļu, mikroshēmu ražošanu un citus produktus. Ķīna pašlaik saražo aptuveni 90% no pasaules retzemju elementu tehnoloģiju un izstrādājumu materiāliem. ASV un citas valstis investē simtiem miljardu dolāru datu centros, padarot mākslīgo intelektu par galveno ekonomikas virzītājspēku. Eksperti uzskata, ka šīs tehnoloģijas iegāde ļautu Ķīnai panākt Amerikas Savienotās Valstis mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā un “apgriezt kājām gaisā globālo kārtību”.

"Tas ir kodolkara ekonomiskais ekvivalents - mēģinājums iznīcināt Amerikas mākslīgā intelekta nozari,"

apgalvo Dmitrijs Alperovičs, ASV uzņēmējs un eksperts informācijas tehnoloģiju drošības jomā, domnīcas “Silverado Policy Accelerator” līdzdibinātājs.

Ķīna noteica ierobežojumus retzemju elementu eksportam "nacionālās drošības interešu aizsardzībai" un tie tika izziņoti pirms gaidāmās Donalda Trampa un Sji Dzjiņpina tikšanās. Jaunie noteikumi paredz, ka ārvalstu uzņēmumiem būs nepieciešama Pekinas atļauja magnētu eksportam, ja tie satur pat nelielu daudzumu Ķīnas izcelsmes retzemju materiālu vai ja tie ražoti, izmantojot Ķīnas ieguves, attīrīšanas vai magnētu ražošanas tehnoloģijas. Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņojusi, ka šie pasākumi ir Ķīnas simetriska atbilde ASV “Foreign Direct Product Rule” (FDPR), ziņoja “The Financial Times”. Tas ir instruments, ko Vašingtona izmanto kopš 1959. gada, lai regulētu ārvalstīs ražotu preču reeksportu, ja to ražošanā tiek izmantotas noteiktas tehnoloģijas, programmatūra vai aprīkojums. FDPR piemēro arī, lai bloķētu ar pusvadītājiem saistītu tehnoloģiju eksportu uz Ķīnu no trešajām valstīm. Baltā nama pārstāvis skaidroja, ka ASV "rūpīgi izvērtē jauno noteikumu iespējamo ietekmi", piebilstot, ka Ķīnas rīcība, šķiet, ir "mēģinājums kontrolēt globālās tehnoloģiju piegādes ķēdes".

"Ķīnā notiek kas ļoti dīvains! Viņi kļūst ļoti naidīgi," 10. oktobrī savā sociālo mediju platformā “Truth Social” ierakstīja Donalds Tramps, komentējot Pekinas jaunos noteikumus retzemju metālu eksporta kontrolei. ASV prezidents izplatīja paziņojumu Ķīnai, piedraudot ar atbildes pasākumiem:

“Pēc divām nedēļām man bija paredzēta tikšanās ar prezidentu Sji APEC samitā Dienvidkorejā, bet tagad tas šķiet bezjēdzīgi.” Kā vienu no pretpasākumiem Ķīnai viņš minēja “milzīgus tarifu palielinājumus Ķīnas ievestajiem produktiem ASV", piebilstot, ka “tiek nopietni apsvērti arī daudzi citi. (..) Viņi kļūst arvien naidīgāki un sūta vēstules valstīm visā pasaulē, paziņojot par nodomu ieviest eksporta kontroli katram ražošanas elementam, kas saistīts ar retzemju metāliem, kā arī praktiski visam pārējam, ko vien var iedomāties, pat ja tas netiek ražots Ķīnā. Neviens nekad neko tādu nav pieredzējis. Būtībā tas beigsies ar jukām pasaules tirgos un apgrūtinās dzīvi praktiski visām valstīm, arī pašai Ķīnai. Mēs jau esam saņēmuši ziņas no citām valstīm, kuras ir ārkārtīgi sašutušas par šo tirdzniecības agresijas izpausmi, kas burtiski parādījusies no nekurienes. Mūsu attiecības ar Ķīnu pēdējo sešu mēnešu laikā bijušas ļoti labas, kas padara šo kraso soli vēl negaidītāku. Es vienmēr jutu, ka viņi gaida īsto brīdi, un tagad, kā parasti, man ir izrādījusies taisnība! Nevar ļaut Ķīnai visu pasauli turēt "ķīlniekos", bet šķiet, ka tas bija plānots jau ilgāku laiku, sākot ar "magnētiem" un citiem elementiem, ko Pekina ir klusībā uzkrājusi, gūstot gandrīz monopola stāvokli. Šis ir viltīgs un naidīgs solis, lai neteiktu ko vairāk… Tomēr arī ASV pieder monopola pozīcijas, daudz spēcīgākas un visaptverošākas nekā Ķīnai. Es tās vienkārši neizmantoju, jo neredzēju vajadzību - līdz šim brīdim! (..) Šī situācija bija īsts pārsteigums ne tikai man, bet arī visiem brīvās pasaules līderiem (..) Īpaši neloģiski bija tas, ka šīs ķīniešu vēstules pienāca dienā, kad pēc trīstūkstoš gadiem ilga haosa un kara Tuvajos Austrumos beidzot iestājās MIERS. Es domāju, vai tik tā nav sakritība?”