Triljonu dolāru spēle: kā “OpenAI” padara “ChatGPT” par nākotnes internetu

Vai atmaksāsies “OpenAI” ambiciozie plāni par “nākotnes operētājsistēmu un visaptverošu mākslīgā intelekta rīku "ChatGPT"”?

Šogad mākslīgā intelekta rīka “ChatGPT” izstrādātājs, jaunuzņēmums “OpenAI” parakstījis līgumus par skaitļošanas jaudu piegādēm aptuveni viena triljona ASV dolāru vērtībā. Pirms nedēļas “OpenAI” tika novērtēts 500 miljardu dolāru vērtībā, padarot to par visdārgāko privāto uzņēmumu pasaulē, ziņoja “Bloomberg”. Tomēr pagaidām uzņēmums nenopelna tik daudz, cik tērē, uzņemoties arvien lielākas saistības. Līdz šim plašākai publikai nav kļuvis skaidrs jautājums: "No kurienes nāk nauda?" “OpenAI” virza ambiciozus plānus - kamēr “OpenAI” vadītājs Sems Altmans visā pasaulē meklē investorus, viņa komanda māca “ChatGPT” integrēties ar “Booking” un “Spotify” vai pārdot rokdarbus “Etsy” raksta izdevums “The Bell Tech”.

Jautājums investoriem

"6. oktobrī tika paziņots par jaunu “OpenAI” mega darījumu: uzņēmums gatavs tērēt desmitiem miljardu dolāru AMD mākslīgā intelekta mikroshēmām. Ar šo vienošanos “OpenAI” kopējie līgumi par skaitļošanas jaudu piegādēm šogad varētu sasniegt aptuveni 1 triljonu ASV dolāru, kas nākamo 10 gadu laikā uzņēmumam nodrošinātu 20 GW jaudu. Salīdzinājumam - tādu pašu enerģijas daudzumu saražo 20 kodolreaktori. “OpenAI” vadītāji aprēķināja, ka katrs skaitļošanas jaudas gigavats izmaksā aptuveni 50 miljardus ASV dolāru, matemātika ir vienkārša: 20 GW x 50 miljardi ASV dolāru = 1 triljons ASV dolāru,” raksta “Financial Times”. Analītiķi raugās uz to kā drīzāk azartspēli, cerībā "kaut kā izgrozīties" vai "izlikties, līdz izdosies" (“fake it till you make it”), nevis ilgtspējīgu biznesu.

Taču “OpenAI” un tā partneri cer, ka mākslīgais intelekts, tāpat kā internets vai viedtālruņi, kļūs par ikdienišķu lietu - tikpat visaptverošu un visur esošu. Tomēr pagaidām “ChatGPT” izstrādātājs nopelna krietni mazāk nekā plāno tērēt. Analītiķi prognozē, ka uzņēmums šogad zaudēs aptuveni 10 miljardus ASV dolāru, kamēr “OpenAI” cer samazināt zaudējumus līdz 8,5 miljardiem ASV dolāru, pateicoties straujam ieņēmumu pieaugumam. Pēdējo sešu mēnešu laikā tie ir 4,3 miljardi ASV dolāru (par 16% vairāk nekā 2024. gadā), līdz gada beigām plānots sasniegt 13 miljardus.

Jaunais “Facebook”

Taču ir arī labās ziņas: “ChatGPT” popularitāte turpina pieaugt. Tā iknedēļas lietotāju skaits ir pārsniedzis 800 miljonus, un izstrādātāju skaits, kas veido produktus, izmantojot “OpenAI”, ir sasniedzis četrusmiljonus. Uzņēmums meklē jaunus ienākumu avotus, piemēram, gatavojas “ChatGPT” palaist reklāmu. Šo jomu pārvaldīs jauna struktūra reklāmas ieņēmumu monetizācijai, tiek meklēts tās vadītājs. “OpenAI” savam rīkam pievienojis arī iepirkšanās funkciju. Lietotāji ASV jau var iegādāties preces no “Etsy” tieši “ChatGPT” platformā, nepārejot uz ārējām vietnēm. “OpenAI” plāno paplašināt savu ģeogrāfisko tvērumu un integrēt jaunus tirgus, tostarp “Shopify”.

“DevDay” konferencē 6. oktobrī uzņēmums demonstrēja, kā “ChatGPT” varētu kļūt par "nākotnes operētājsistēmu": uzņēmums ļāva izstrādātājiem veidot lietotnes, kas darbojas “ChatGPT” platformā. Šī funkcija pašlaik kļuvusi pieejama “Booking”, “Canva”, “Coursera”, “Figma”, “Expedia”, “Spotify” un “Zillow”. Tas nozīmē, ka tagad, piemēram, parādījusies iespēja ar “ChatGPT” palūgt neironu tīklam izveidot “Spotify” dziesmu sarakstu vai rezervēt viesnīcu “Booking” platformā (Eiropas Savienībā funkcija vēl nav pieejama).

Izdevums “Platformer” salīdzina “OpenAI” stratēģiju ar “Facebook” 2007. gadā, kad sociālais tīkls atvēra savu API servisu trešo pušu izstrādātājiem un kļuva par platformu. Toreiz tas bija milzīgs panākums, taču vēlāk izraisīja skandālu ar datu noplūdēm, rakstīja “The New York Times”. “OpenAI” sola, ka lietotnes saņems minimālu informāciju, taču nav skaidrs, cik ierobežota būs to piekļuve lietotāju sarunu vēsturei.

Kas notiks tālāk?

“The Bell Tech”: “Ja “OpenAI” ieceres realizēsies, “ChatGPT” var kļūt par universālu tiešsaistes platformu gandrīz it visam, ko cilvēki dara internetā - bez nepieciešamības atvērt papildu vietnes un lietotnes. Tas ir ambiciozs, jaudīgs pieteikums un skaidrs pamatojums triljonu tērēšanai. Bet vai tas uzņēmumam izdosies?”