Lēmumu paralīze Eiropas līderu samitā Kopenhāgenā: jo tuvāk briesmas, jo vājāka reakcija
“The Guardian”: Eiropas līderi nespēj panākt vienošanos galvenajos aizsardzības jautājumos
ES līderu neformālais 1. - 2. oktobra samits Kopenhāgenā, kam bija jākļūst par pagrieziena punktu Eiropas aizsardzības jautājumos, parādīja pretējo: nespēju panākt vienošanos galvenajos jautājumos.
Britu laikraksta “The Guardian” ārštata politiskā apskatnieka Pola Teilora (Paul Taylor) 8. oktobra viedokļa raksts “Unity is desperately needed, but the EU prefers turf wars to facing down Russia” asi kritizē ES līderu nespēju vienoties, lai stātos pretī Krievijas agresīvajiem plāniem. Tā ir skarba, bet precīza kritika par ES neefektivitāti un sadrumstalotību aizsardzības jautājumos un tās reakciju uz Krievijas draudiem. Publikācijas autors uzsver, ka “jo tuvāk briesmas, jo vājāka kļūst reakcija”.
Vienprātības vietā pastāv iekšējas ķildas, turpinās kuluāru spēles par ietekmes pārdali un tiek demonstrēts politiskās gribas trūkums. Jautājumos par bruņojuma piegādēm Ukrainai, pretgaisa aizsardzības vairoga izveidi un reakciju uz Krievijas provokācijām valda nenoteiktība.
ES atkal parāda sevi kā institūciju ar ambīcijām, kam trūkst to īstenošanas mehānismu, īpaši kolektīvās drošības jautājumos. Samits atklāja nopietnas viedokļu atšķirības un šķelšanos savienībā: Francija (Emanuels Makrons) kritizē “primitīvas” idejas par “dronu sienu”; Vācija (Fridrihs Mercs) pauž neapmierinātību ar Briseli un tur aizdomās par mēģinājumu uzurpēt varu; Itālija (Džordžia Meloni) apsūdz ES dienvidu flanga atstāšanā novārtā un sliecas risināt jautājumus caur NATO, nevis ES.
Tas norāda ne vien uz birokrātiskām pretrunām, bet arī uz ES kā militāras un ģeopolitiskas savienības kopīgas stratēģiskās identitātes trūkumu. Pieaugot ārējiem draudiem, šī ir vājība, ko Krievija var izmantot un, visticamāk, jau izmanto.
Autors situāciju raksturo kā “lēmumu paralīzi”: droni, gaisa telpas ielaušanās, ekonomiskie uzbrukumi - līderi pat nevar vienoties par atbildi (notriekt/ignorēt/reaģēt ar sankcijām). ES rīcība ir tipiska sistēmas reakcija, kurai trūkst skaidra lēmumu pieņemšanas centra un vienprātības draudu novēršanai. Tas padara to par ārkārtīgi neaizsargātu pret agresīvu pretinieku. Urzulas fon der Leienas aizsardzības iniciatīvas “ir patiesi aizkaitinājušas valstu līderus”. Bailēs zaudēt dalībvalstu militāro suverenitāti, pastāv pretestība vienotai koordinētai rīcībai. Tas parāda Eiropas aizsardzības integrācijas ierobežojumus - dalībvalstis nevēlas deleģēt pat daļu savu pilnvaru pārnacionālai institūcijai, baidoties no politiskām sekām un kontroles zaudēšanas. ES pašlaik atgādina miera laika koalīciju, kas saskaras ar kara realitāti. Izpratnes trūkums par prioritātēm un bailes no Krievijas paralizē Briseli. Iekšējie konflikti, politiskās ambīcijas un cīņa par resursiem neļauj izstrādāt vienotu stratēģiju. Publikācijas autors akcentē, ka Putins par šādu sašķeltību var tikai priecāties, tikai to veicinot: tas sniedz iespēju Kremlim manevrēt un turpināt izmantot hibrīdkara spiediena taktiku.
"ES vājums nav tikai signāls Maskavai - tas ir drauds pašai Eiropai, tā ir krustcelēs. Vai nu ES izveidos reālu, centralizētu drošības arhitektūru, pat NATO aizgādībā, vai arī paliks par ģeopolitisku milzi uz papīra un punduri praksē.
