ICAO: Krievija pārkāpusi Čikāgas konvenciju un apdraud civilās aviācijas drošu darbību

Starptautiskā civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Asambleja atzinusi, ka kaitīgās globālās navigācijas satelītsistēmas (GNSS) iejaukšanās avots, kas ietekmē gaisa operācijas Baltijas, Austrumu un Ziemeļu Eiropas reģionos, nāk no Krievijas, aģentūru LETA informēja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvji.

ICAO Asambleja, izskatot sešu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu - Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas - iesniegtos pierādījumus, atzina, ka Krievija pārkāpusi Čikāgas konvenciju un apdraud civilās aviācijas drošu darbību.

CAA direktors Māris Gorodcovs norāda, ka šādas Krievijas darbības ir pretrunā ICAO pamatprincipiem un Čikāgas konvencijas garam, radot tiešu apdraudējumu starptautiskajai gaisa satiksmei.

2024.gadā Latvija sāka darbu Eiropas Komisijas (EK) vadītajā GNSS projekta darba grupā, kurā atbildīgās iestādes sniedza GNSS traucējumu monitoringa datus un novērojumus, kas tika veikti atbilstoši Starptautiskās telekomunikāciju savienības noteiktajiem protokoliem.

GNSS projektā kopā ar Igauniju, Somiju, Lietuvu, Poliju un Zviedriju tika analizēta traucējumu ietekme un traucējumu avotu atrašanās vietas ar mērķi EK kopā ar projekta dalībvalstīm sagatavot ziņojumu. Analīzes laikā ir pierādīts, ka GNSS traucējumu avotu atrašanās vietas atrodas Krievijā. Ņemot vērā ietekmi uz lidojumu drošumu, Latvija GNSS signāla traucējumu monitoringu turpina veikt pastāvīgi.

GNSS projekta sagatavoto ziņojumu šā gada 13.jūnijā ICAO Padomes slēgtajā sēdē prezentēja Latvija, savukārt atvērtajā sēdē prezentēja Somija. Izskatot pierādījumus, ICAO Padome rakstiski aicināja Krieviju 30 dienu laikā pārtraukt GNSS radiofrekvenču traucējumus un lūdza sniegt atbildi ICAO par veiktajiem pasākumiem. Krievija atbildi ICAO nesniedza, bet veiktā monitoringa laikā turpināja ienākt pierādījumi par GNSS traucējumiem, tādēļ ICAO Padome nolēma virzīt uz ICAO Asambleju rezolūciju par Čikāgas konvencijas pārkāpumiem no Krievijas puses, radot radiofrekvenču traucējumus.

Lai saglabātu augstu civilās aviācijas drošumu attiecībā uz GNSS traucējumiem, ICAO Asambleja atzina, ka ir svarīgi veicināt šo tehnisko sistēmu noturību radiofrekvenču vidē, aicinot aeronavigācijas aprīkojuma ražotājus paātrināt atbilstoši noturīga aprīkojuma ražošanu, standartizētas radio frazeoloģijas izstrādi saziņai radiosakaros par GNSS traucējumiem, kā arī veicināt ICAO dalībvalstis izvērtēt un izveidot minimālo operacionālo aeronavigācijas tīklu, kas nebūtu atkarīgs no satelītnavigācijas.

Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūru LETA informē, ka ICAO Asamblejas 42.sesijā Latvija atbalstīja globālās aviācijas nozares attīstības prioritātes un iestājās par to, lai starptautiskie lēmumi stiprinātu savienojamību, tiktu īstenoti iepriekš panāktie vides mērķi un visas ICAO dalībvalstis garantētu civilās aviācijas drošību.

Latvijas delegācijas vadītāja, SM valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska norāda, ka ICAO Asambleja ir būtisks starptautiskās aviācijas sadarbības īstenošanas formāts, kur tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē globālās aviācijas attīstību nākamajiem gadiem.

"Mums svarīgo jautājumu koordinācija ar Eiropas valstīm stiprina kopīgu redzējumu par aviācijas prioritātēm, kā arī ļauj uzsvērt nacionālās intereses, īpaši saistībā ar Eiropas reģionu aviācijas savienojamības un gaisa telpas drošības aspektiem," pauž Šimiņa-Neverovska.

Izskatot vairākus citus ES valstu iesniegtos darba dokumentus, ICAO Asamblejā tika uzsvērts, ka ir svarīgi veicināt satelītnavigācijas tehnisko noturību, aicinot aeronavigācijas aprīkojuma ražotājus paātrināt noturīga aprīkojuma ražošanu, nodrošināt standartizētas radio frazeoloģijas izstrādi saziņai lidojumu laikā par GNSS traucējumiem, kā arī mudināt ICAO dalībvalstis paplašināt aeronavigācijas iekārtu tīklu, kas nebūtu atkarīgs no satelītnavigācijas.

Atzīstot Krievijas pārkāpumus pret civilo aviāciju, pirmajā ICAO dalībvalstu grupā, piedaloties balsošanā pārstāvjiem no 183 valstīm, Krievija atkārtoti netika ievēlēta ICAO padomē. Arī turpmākajos balsojumos (otrajā un trešajā valstu grupā), konkurencē ar citām valstīm, Krievija saņēma vēl mazāku atbalstu un vismaz turpmākos trīs gadus netiks pārstāvēta ICAO padomē.

Kopumā Asamblejas laikā tika izskatīti vairāk nekā 1000 ICAO dalībvalstu un padomes iesniegtie dokumenti. Tai skaitā tika apstiprināts Globālais aviācijas drošuma plāns 2026.-2028.gadam, kurā ir izklāstīta globālā stratēģija aviācijas sistēmu nepārtrauktai uzlabošanai, un tas ir galvenais plānošanas dokuments, uz kura pamata tiek izstrādāti un īstenoti reģionālie un nacionālie aviācijas drošuma plāni.

ICAO dalībvalstis kopumā atbalstīja iepriekš izvirzītos stratēģiskos mērķus saistībā ar aviācijas pāreju uz ilgtspējīgāku nākotni un atteikšanos no fosilo degvielu izmantošanas, panākot plašāku globālu sadarbību, stiprinot starptautisko sistēmu un liekot pamatus investīciju palielināšanai jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Šai nolūkā ICAO ir izveidojis struktūrvienību, kuras nolūks turpmāko gadu laikā ir veicināt investīcijas ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas projektiem visā pasaulē.

Asamblejas laikā tika parakstīts Latvijas un Saūda Arābijas nolīgums par gaisa satiksmi, kā arī sāktas konsultācijas par šāda nolīguma parakstīšanu ar Urugvaju. Šādu divpusēju starpvalstu nolīgumu slēgšana stiprina valstu sadarbību aviācijas jomā un rada pamatu starptautiskās aviācijas savienojamības attīstībai, jo atvieglo savstarpēju aviācijas tirgus pieejamību, investīcijas, tūrisma plūsmu un pārrobežu uzņēmējdarbību.

ICAO Asambleja norisinās reizi trijos gados, un šogad tajā piedalījās 193 dalībvalstis un daudzas starptautiskās organizācijas.