Samilst domstarpības par Krievijas aktīvu iesaldēšanu
Strīdi par Krievijas aktīviem: Urzula fon der Leiena saņem pārmetumus par EK nekompetenci un autoritāru vadības stilu.
Eiropas Komisijā samilzušas iekšējās pretrunas: “ES mēģinājums piesavināties Krievijas aktīvus ir radījis šķelšanos un bažas dalībvalstīs. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un viņas Baltijas valstu sabiedrotie tiek apsūdzēti par
"elementāru zināšanu trūkumu ekonomikā, jo viņu rīcība varētu radīt ne vien bīstamu precedentu, bet arī bloka ekonomiku iznīcināt",
ziņo izdevums “Euractiv”.
Oficiāli Eiropas Komisija plāno "mobilizēt" līdzekļus, nepārkāpjot "īpašumtiesības". Tomēr pat šādi neskaidri formulējumi ir izraisījuši Beļģijas valdības, “Euroclear” (Beļģijas centrālais vērtspapīru depozitārijs) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) sašutumu. Fon der Leienas oponenti apgalvo, ka aktīvu ļaunprātīga izmantošana varētu izraisīt kapitāla aizplūšanu no eirozonas un apdraudēt eiro stabilitāti.
Ar vārdiem neskopojās arī ECB prezidente Kristīne Lagarda un atklāti paziņoja par nopietnām domstarpībām un nenoteiktību projektā, nosodot Eiropas komisāru nekompetenci, kuri Krievijas aktīvu iesaldēšanu viņai nepamatoja.
“Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas rīcība izraisījusi pat viņas sabiedroto asu kritiku, kuri viņai pārmet augošo publiskās pārvaldes caurskatāmības trūkumu ES augstākās izpildvaras iestādes darbībā,"
komentē “Politico”.
Publikācijā teikts, ka Eiropas Komisijas darbinieki ir "sašutuši, ka noskaidrot patiesību tagad kļuvis grūtāk nekā jebkad agrāk".
“Maskava sola atbildes pasākumus, ja Eiropa izmantos Krievijas aktīvus Ukrainas labā. Plāns paredz piešķirt Kijivai 165 miljardu ASV dolāru aizdevumu, izmantojot Krievijas valsts aktīvus. Eiropas amatpersonas apsver iespējamās plāna negatīvās sekas. 1. oktobrī Kremlis brīdināja, ka sauks pie atbildības personas un valstis, kas “iesaistītas iesaldēto Krievijas suverēno aktīvu zādzībā Eiropā”, komentē "Telegram" kanāls “Briefly”, atsaucoties uz laikraksta “The New York Times” publikāciju.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nenošķīra iesaldēto Krievijas “aktīvu zādzību” un to izmantošanas aizdevumam Ukrainai bez aktīvu aresta, kā to ierosina Eiropas valstu līderi. "Mēs runājam par zādzību," paziņoja žurnālistiem Peskovs. Viņa komentāri izskanēja dienu pēc tam, kad Putins parakstīja rīkojumu Krievijas uzņēmumu aktīvu pārdalei.
“Krievija ir izstrādājusi mehānismu ārvalstu aktīvu ātrai nacionalizācijai un pārdošanai gadījumā, ja tās līdzekļi tiks konfiscēti ārvalstīs,"
ziņo “Bloomberg”.
Analītiķi uzskata, ka Krievija varētu atbildēt Eiropai, konfiscējot ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu aktīvus valstīs, kas sniegs aizdevuma garantijas Ukrainai. Kremlis jau ir konfiscējis vairāku Rietumu uzņēmumu aktīvus, kas norāda arī uz Kremļa uzsākto ierobežoto resursu pārdales kampaņu kara ekonomikas apstākļos.
