Pasaule to negaidīja: Tramps pret Putinu – kā tas beigsies?

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps nosauca Krieviju par "papīra tīģeri" ar sabrūkošu ekonomiku un paziņoja, ka Ukraina var uzvarēt karā, atgūt savas teritorijas un, iespējams, pat sasniegt vairāk. Ko tas nozīmē? Raksta “tv3.lt”.

Sarunājas domnīcas “Atlantijas Padomes” eksperte Dr. Agnija Grigasa un bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Audroniuss Ažubalis.

Tramps paziņoja, ka Krievija gandrīz četrus gadus ir bezjēdzīgi karojusi ar Ukrainu. Viņš apgalvo, ka plānojis un cerējis izbeigt karu mazāk nekā nedēļas laikā, un tagad šis periods ir tik ļoti ieildzis. Viņš nosauca Krieviju par papīra tīģeri, kas saskaras ar nopietnām ekonomiskām problēmām. Ko nozīmē viņa vārdi un Trampa mainītā retorika?

“Trampa retorika ir mainījusies, un tā pamazām mainās jau kādu laiku. Beidzot mēs redzam Trampu, kurš vairs nebaidās glābt Putina reputāciju un atklātāk kritizē gan pašu Putinu, gan viņa politiku, gan valsts ekonomiku. Es domāju, ka "papīra tīģeris" ir patiešām pareizs nosaukums Krievijai, un ir svarīgi tā teikt ne tikai Amerikai, NATO , bet arī Eiropas valstīm,” saka A. Grigasa.

“Krievijai ir nopietnas grūtības - tas nevienam nav noslēpums. Līdz šim nav bijis līdzīga paziņojuma no Amerikas Savienoto Valstu augstākās vadības. Agrāk bija otrādi - Krievija ir neuzvarama valsts, un Ukraina ir lemta sakāvei, bet tagad viss ir mainījies,” piebilst Ažubalis.

“Es domāju, ka par jebkurām labām ziņām ir jāpriecājas, taču tās ir jāizvērtē ļoti prātīgi. Šodien, es teiktu, es saskatu pozitīvu aspektu: ir izveidots mehānisms ieroču operatīvai piegādei Ukrainai. Ir Ukrainas prioritāro vajadzību saraksts, ko iesniedza Ukrainas puse.

NATO gaisa spēku virspavēlnieks Eiropā kopā ar amerikāņiem un ukraiņiem to apsver un saka - šim nolūkam nepieciešami divi miljardi. Tad eiropieši apvienojas un piešķir Ukrainai šos divus miljardus.

Pavisam nesen tas tika izdarīts par 500 miljoniem dolāru, kad tika piegādātas HIMARS un Patriot sistēmas ar atbilstošo munīciju. Tas liecina par vienu: Amerika, neskatoties uz visām sarunām, ir pilnībā apņēmusies atbalstīt Ukrainu. Varbūt ne tik skaidri, ne tik atklāti, bet, no otras puses, vienīgais, kas ir kaut kā vērts, ir amerikāņu stratēģiskā izlūkošana, kas sniedz datus ukraiņiem. Bez tās ukraiņi būtu kā akli kaķēni.

Protams, nevajag pārspīlēt - ja man jautāsiet, kāpēc ASV prezidents tik ilgi ir tik augstu cienījis Krieviju un tās vadītāju un, es teiktu, varbūt nepietiekami novērtējis Krieviju un tās vadītāju, manuprāt, mēs visi esam sava laika cilvēki, un daudzi amerikāņi, īpaši šajā vecumā, domā, ka Krievija ir tā pati Padomju Savienība: varena, neuzvarama, spēcīga un tā tālāk.”

Grigase piebilst: “Es domāju, ka tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt - ar katru jaunu Amerikas administrāciju pēc Aukstā kara katrs jaunais prezidents ļoti cerēja, ka viņš personīgi spēs uzlabot attiecības ar Krieviju, ka viņa personiskās īpašības, ka izveidots dialogs spēs novest pie kādām pozitīvām pārmaiņām, bet patiesībā neviens Amerikas prezidents to nespēja izdarīt, un katrs no viņiem galu galā apdedzinājās.

Otrkārt, amerikāņu politiķu un zinātnieku vidū pastāv noteikta nostāja vai ideoloģija: Krievija 90. gados tika pazemota, un tāpēc tā kļuva tik agresīva, un mums ir jāļauj Krievijai saglabāt savu reputāciju, mums ir jāizturas pret to ar lielu cieņu un draudzīgumu. Tad tā kļūs draudzīgāka. Tāpēc es domāju, ka arī Tramps mēģināja sekot šai taktikai.”

Runājot par Trampa vārdiem, ka Ukraina var atgūt savas teritorijas un varbūt pat sasniegt vairāk, Grigase saka:

“Šeit ir interesanta izmaiņa Trampa leksikā. Atkal var teikt, ka šie vārdi ir diezgan slideni. Viņš joprojām nerunā par atgriešanos pie 1991. vai 1990. gada teritoriālajām robežām un nepiemin Krimu.

Iepriekš Trampa svīta vairākkārt paziņoja, ka, viņuprāt, Krima jau ir zaudēta, ka tā ir Krievijas teritorija.

Savukārt Ažubalis uzskata, ka tas ir drīzāk politisks paziņojums: “Ja teiktu, ka mēs, amerikāņi, piegādājam tūkstošiem tanku, tūkstošiem tāla darbības rādiusa raķešu un izdarām spiedienu uz Vāciju, es teiktu - jā, tas ir atbalsts Ukrainas uzvarai.

Bet, ja mēs runājam tikai par šo, un tiek teikts, ka jums, eiropiešiem, viss jāpērk, tad jūs saprotat, ka tas ir atbalsts Ukrainai, viss ir labi, bet tas nav izšķirošs atbalsts. Nu, teiksim, kā savulaik Padomju Savienībai tika sniegts aizdevumu atbalsts, kad bija tūkstošiem lidmašīnu, automašīnu, kravas automašīnu, munīcijas, apģērbu un pārtikas produktu - tas nav izšķirošs atbalsts.”