Krievijai Ukrainas karā divas izvēles: mobilizācija vai tranšeju karš
Krievijas armijas pavēlniecībai Ukrainas kara austrumu frontē divas izvēles: apturēt uzbrukumu vai atsākt mobilizāciju
Ja līdz decembrim Ukrainas armijas aizsardzība kara austrumu frontē nesabruks, Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštābs būs spiests Kremlim pieprasīt nepopulāru lēmumu: atjaunot vispārēju mobilizāciju vai apturēt uzbrukuma ofensīvu.
“Avoti militārajās aprindās apgalvo, ka Krievijas ģenerālštābs pēc situācijas izpētes nonācis pie skarba secinājuma: galvenais veiksmīgas ofensīvas faktors pašlaik ir izrāviens gar frontes līniju Donbasā aptuveni 50 kilometru dziļumā. Ja šis mērķis tuvāko mēnešu laikā netiks sasniegts, turpmākās uzbrukuma operācijas nebūs iespējamas bez būtiska dzīvā spēka skaita papildinājuma,” raksta "Telegram" kanāls “ЕЖ”.
“Krievijas pavēlniecība uzskata, ka situācija frontē kļūst ārkārtīgi nopietna. Ienaidnieks pamatīgi piesātinājis frontes līniju ar modernizētiem mazgabarīta bezpilota lidaparātiem (FPV), efektīvi bloķējot Krievijas spēku triecienuzbrukumus. Tanku kolonnas jau ir pagātnē, bataljona mēroga izrāvieni frontē vairs nav iespējami, bet virzība uz priekšu mazās grupās prasa milzīgas pūles un ir sarežģīta. Karavīru vervēšana, kas pirms gada bija galvenā prioritāte, vairs nenodrošina trieciengrupas ar papildu dzīvo spēku - tikai ar grūtībām aizvieto kritušos un ievainotos. Krievijas ģenerālštābs vairākkārt uzstājis, ka jāveic mērķtiecīgi masveida raķešu triecieni Ukrainas bruņoto spēku apgādes infrastruktūrai ienaidnieka aizmugurē. Tomēr tie joprojām ir nepietiekami un nespēj to sagraut. Ukrainas armija turpina saņemt piegādes, papildināt rezerves un saglabā kaujas spējas ilgstošai aizsardzībai,” informē Kremlim tuvs "Telegram" kanāls “Insider-T”.
“Krievijas militārajai vadībai atliek divas izvēles. Pirmā - mēģinājums uzturēt uzbrukuma tempu ar nelieliem spēkiem, kas karadarbību faktiski pārvērš par tranšeju karu. Otrā - vispārēja mobilizācija, kas varētu nodrošināt dzīvā spēka rezerves, bet radīs valstī politiskas un sociālas sekas.
"Ģenerālštābā uzskata, ka par lēmumu būs jāizšķiras jau novembrī vai decembrī. Ja frontē netiks panākts izrāviens, mobilizācija kļūs par neizbēgamu "B plānu" turpmākai ofensīvai, pretējā gadījumā būs jāvienojas par pamieru vai jāturpina tranšeju karš bez tālāka progresa.”
Tikmēr arī NATO dalībvalstu armijās vērojams dzīvā spēka trūkums, raksta ASV žurnāls “The National Interest”. “Neskatoties uz alianses skaļajiem paziņojumiem un rekordlielajiem izdevumiem, pat ja tiks sasniegts jaunais mērķis - izdevumi aizsardzībai 5% apmērā no IKP, bez nepieciešamā karavīru skaita bruņojums un militārais aprīkojums paliks neefektīvs. Lielās alianses dalībvalstis - Vācija, Itālija un Norvēģija - jau piedzīvo personāla vervēšanas krīzi. Vācija nespēj īstenot plānus par armijas skaitliskā sastāva palielināšanu, Itālija atzīst, ka tās bruņoto spēku kaujas spējas ir "zem kritiskā izdzīvošanas līmeņa", Norvēģijai nopietnas problēmas ar kadru mainību, nelīdz arī obligātais militārais dienests. NATO armijas saskaras ar sistēmisku personāla krīzi, ko nevar atrisināt tikai ar finansējumu. Kamēr militāra konflikta eskalācijas gadījumā Krievija saglabās mobilizācijas gatavību un noturīgas pozīcijas.”
