Kāpēc 2026. gads varētu būt viens no svarīgākajiem gadiem mūsu dzīves laikā

Šonedēļ Ņujorkā pulcējas pasaules līderi uz ANO Ģenerālo asambleju (ANO ĢA), un viņu uzmanības centrā būs neatliekamās krīzes, tostarp Gazas josla un Ukraina - abi konflikti draud ievilkties arī 2026. gadā, raksta “CNN”.

ANO ĢA apspriežamie jautājumi parasti dominē aktuālajos laikrakstu virsrakstos, taču, atskatoties pagātnē, piemēram, 2013. gada ANO ĢA neviens neparedzēja, ka nākamo gadu dominēs ISIS globālā posta ietekme. Desmit gadus vēlāk, 2023. gada ANO ĢA, neviens neparedzēja, ka dažu nedēļu laikā Hamās iebruks Izraēlā. Līdzīgi arī 2019. gadā neviens neparedzēja globālu pandēmiju, kas drīz mainīja miljoniem cilvēku dzīves.

Vai arī šis gads nebūs izņēmums? Ja raugāmies nākotnē, šodienas nenogurstošais notikumu temps globālajās lietās var būt priekšnojauta tam, kas gaidāms.

Neatliekamās krīzes, kurām šonedēļ tiks pievērsta liela uzmanība, ir notikumi Gazā - tus šis gads sākās ar solījumu par trīs posmu pamiera vienošanos, lai nodrošinātu visu ķīlnieku atbrīvošanu un galu galā izbeigtu karu. Šī vienošanās izjuka martā pēc tās pirmās fāzes, un kopš tā laika esam redzējuši sarunu strupceļu, kā arī humanitāro krīzi, lielākās Izraēlas militārās operācijas šajā karā un to, ka ķīlnieki joprojām tiek turēti gūstā.

Nav redzamas “tūlītējas beigas” vai vienošanās par to, kas jādara tālāk.

Ņujorkā vairākas valstis Francijas un Apvienotās Karalistes vadībā atzīs Palestīnas valsti ar robežām un suverenitātes atribūtiem, kas tiks noteikti nākotnē. Šīs valstis arī aicinās Hamās padoties un atbruņoties - kaut ko tādu, kas izbeigtu karu uz visiem laikiem -, taču tām nav varas nodrošināt šo rezultātu.

Diemžēl šie simboliskie soļi var pasliktināt situāciju - tie izraisīs Izraēlas pretpasākumus Rietumkrastā un pastiprinās Hamās prasības saskaņā ar viņu uzskatu, ka 7. oktobris bija palestīniešu dzīvību upuru vērts, padarot šī kara potenciālo risinājumu diplomātiski vēl grūtāk sasniedzamu.

Runājot par karu Ukrainā, ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Aļaskā un Eiropas sabiedrotajiem Vašingtonā kalpoja kā izcēlums Putina maksimālistiskajiem mērķiem, jo ​​viņš cenšas iegūt zemi, ko viņš nav spējis ieņemt kaujas laukā, un nodrošināt, ka Ukraina nevar aizstāvēties no turpmākiem Krievijas iebrukumiem. Ukraina nekad nepieņems šādus nosacījumus.

Šonedēļ Ņujorkā, visticamāk, daudz tiks runāts par Gazu un Ukrainu, taču nav sagaidāmas iniciatīvas, kas varētu palīdzēt mazināt vai atrisināt kādu no šiem konfliktiem.

Salīdzinot šīs nedēļas līderu sanāksmi Ņujorkā ar samitu, kas notika pirms trim nedēļām Pekinā - it kā, lai pieminētu Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienu - aina bija pārsteidzoša, Krievijas prezidents Putins, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čonins kopā ar Irānas prezidentu Masudu Pezeškjanu bija apņēmušies sasniegt kopīgus globālus mērķus.

Šī valstu alianse - Ķīna-Krievija-Irāna-Ziemeļkoreja - nav tikai simboliska. Tā aktīvi veido globālo realitāti, pretstatā Amerikas Savienotajām Valstīm, un Ukraina pašlaik ir frontes līnija. Ziemeļkoreja ir nosūtījusi desmitiem tūkstošu karavīru cīnīties kopā ar Krievijas karaspēku pret Ukrainu. Irāna ir piegādājusi Krievijai dronus un tehnoloģijas, lai tagad Krievijas teritorijā masveidā ražotu Irānas dronus, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir novedis pie spietu uzbrukumiem Ukrainā. Ķīna joprojām ir lielākā Krievijas enerģijas produktu pircēja, palīdzot finansēt karu un uzturēt Krievijas ekonomiku.

Sji Dzjiņpins ir pavēlējis Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijai (TAA) līdz 2027. gadam sagatavoties iespējamam iebrukumam Taivānā, kas būtu patiesi katastrofāls notikums, ar aplēsēm par globālo ekonomisko satricinājumu aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā un traucējumiem tādu modernu tehnoloģiju piegādē, kas nodrošina mūsu ikdienu.

Vai mēs pēc dažiem gadiem varētu atskatīties un domāt, kā neviens ANO Ģenerālajā asamblejā 2025. gadā neapsprieda šo iespēju?

Šobrīd vairums ekspertu neuzskata, ka Ķīna tik drīz pavēlēs veikt iebrukumu, un, iespējams, viņš to nekad nedarīs, tā vietā dodot priekšroku nemilitārām pelēkās zonas operācijām, piemēram, kiberuzbrukumiem, propagandai, militārajām mācībām, ekonomiskajam spiedienam un diplomātiskajai izolācijai. Mērķis ir pakāpeniski graut Taivānas uzticību, līdz tā tiek piespiesta pieņemt pilnīgu apvienošanos ar kontinentālo Ķīnu bez nepieciešamības pēc pilna mēroga kara.

Taču iebrukuma iespējamība ir pat 35 procenti, liecina riska novērtēšanas uzņēmums “Global Guardian”, un tas vēl vairāk pieaug, Pekinai stiprinot savu militāro gatavību.

Ar katru mēnesi Ķīna, tāpat kā Putins attiecībā uz Ukrainu, aprēķinās iespējas un izmaksas, lai sasniegtu skaidri definētus mērķus attiecībā uz Taivānu.

Lūk, kas saista Ukrainas krīzi ar daudz plašākiem globāliem riskiem:

Ja Ķīnas-Krievijas-Irānas-Ziemeļkorejas alianse mēnesi pēc mēneša stiprināsies un Putins saskarsies ar samazinātām izmaksām par savu agresijas karu Ukrainā, palielināsies Ķīnas agresīvākās pieejas riski Taivānai, kā arī agresija no citu alianses dalībvalstu puses, tostarp Irānas ambīcijas Tuvajos Austrumos un Ziemeļkorejas nepastāvīgā uzvedība Korejas pussalā.

Kad prezidentam Trampam tika uzdots jautājums par attēliem no Pekinas samita, viņš atbildēja: "Viņi cerēja, ka es to vēroju." Vēlāk viņš vietnē “Truth Social” rakstīja vēstījumā Sji Dzjiņpinam: "Izsakiet manus vissirsnīgākos sveicienus Vladimiram Putinam un Kimam Čoninaam, jo ​​jūs sazvērējāties pret Amerikas Savienotajām Valstīm."

Trampam bija taisnība par šīs sanāksmes nolūku un mērķi - šie līderi nosūtīja vēstījumu Vašingtonai. Tagad jautājums ir, kādu vēstījumu Vašingtona sūta pretī.

Trampa otrā termiņa otrais gads veidojas kā vēsturiski vārti vai nu uz stabilitātes, vai arī uz pieaugošas nekārtības un konfliktu pasauli. Ja Putinam un citiem alianses līderiem agresijas pāri robežām riski un izmaksas samazināsies, tad mēs varam sagaidīt otro variantu. Ja izmaksas pieaugs un nostiprināsies ASV vēsturiski kopā turēto alianšu tīkls - no NATO līdz Japānai, Dienvidkorejai, Austrālijai, Jaunzēlandei un Filipīnām -, varam cerēt uz pirmo.

Pievienojiet tam klāt notiekošo sacensību starp ASV un Ķīnu mākslīgā intelekta jomā, kas ir tuvākā eksistenciālajai tehnoloģiskajai konkurencei kopš Aukstā kara, un 2026. gads, iespējams, būs viens no nozīmīgākajiem gadiem paaudzes vēsturē.