Putins vilcina laiku - eksperti norāda uz Kremļa pēdējo cerību karā pret Ukrainu

Kremlis apzināti ignorē ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas izbeigt karadarbību un sagaida, ka Ukraina būs pirmā, kurai beigsies resursi. Kremlim tas nav tikai aprēķins, bet gan mēģinājums iekļūt vēsturē līdzās iekarotājiem cariem, diktējot miera nosacījumus no spēka pozīcijas, raksta laikraksts “The Wall Street Journal”.

Amerikāņu puse ierosināja konflikta "iesaldēšanu" un teritoriālu kompromisu, taču Maskava šādus scenārijus noraidīja. Krievijas varas iestādes turpina uzstāt uz maksimālistiskām prasībām, kas faktiski pārvērš Ukrainu par atkarīgu teritoriju un maina spēku samēru Eiropā.

Termiņš, ko Vašingtona deva Putinam, lai parādītu gatavību reālām sarunām, jau ir beidzies, - tikmēr Eiropā notiek diskusijas par miera uzturētāju nosūtīšanu, lai gan tam pagaidām nav reāla pamata.

Eksperti norāda, ka Rietumvalstīm trūkst vienotas stratēģijas, kas saīsinātu Krievijas "atpakaļskaitīšanas stundu" un mainītu Kremļa aprēķinus. Pēc izaugsmes 2023.-2024. gadā Krievijas ekonomika saskaras ar naftas un gāzes ieņēmumu kritumu un pieaugošu budžeta deficītu; militārie izdevumi atbalsta ražošanu, bet vienlaikus rada trūkumu un pārkaršanu atsevišķās nozarēs.

"Problēmas krājas mūsu acu priekšā, bet Krievijas ekonomika drīzumā nesabruks," saka Aleksandrs Gabuevs, Kārnegi Krievijas-Eirāzijas centra vadītājs Berlīnē. Pēc viņa aplēsēm, valsts spēs uzturēt karu vēl 18-24 mēnešus, bet šo periodu var saīsināt, pastiprinot sankcijas un krītot naftas cenām.

Tomēr pilnībā atņemt Maskavai ieņēmumus no naftas ir ārkārtīgi grūti - galvenie Krievijas izejvielu pircēji ir Indija un Ķīna. Indija ir atklāti paziņojusi, ka turpinās iepirkumus, neskatoties uz Amerikas tarifiem.

Arī Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis nesteidzas izdarīt spiedienu uz Pekinu, baidoties no pilna mēroga tirdzniecības kara. Pat ja finansiālā situācija pasliktināsies, Kremlis upurēs sociālos izdevumus, bet saglabās finansējumu armijai. Ja nauda jauniesaukto prēmijām beigsies, Maskava palielinās mobilizāciju ar piespiedu metodēm.

Marija Sņegovaja no Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Vašingtonā norāda, ka Putins cenšas izolēt sabiedrību no kara izmaksām, baidoties no pieaugošas neapmierinātības inflācijas un trūkuma dēļ, tomēr Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām un naftas cauruļvadiem jau rada degvielas trūkumu Krievijas reģionos.

"Kļūst arvien grūtāk izlikties normāliem. Krievi kļūst neapmierināti, kad karš iejaucas viņu dzīvē," uzsver eksperte.

Pēc viņas vērtējuma, pat pašreizējos apstākļos Krievija ir spējīga karot vēl aptuveni trīs gadus, ja sankciju spiediens nepalielināsies.

Arī Krievijas ierobežotie panākumi Ukrainas austrumos demonstrē izsīkuma stratēģiju. Kremlis ne tik daudz cenšas iekarot jaunas teritorijas, cik salauzt aizstāvjus un piespiest Kijivu kapitulēt, norāda eksperti.

Ukrainas armija cieš zaudējumus, kurus ir grūtāk kompensēt salīdzinājumā ar Krieviju, kurai ir lielāks iedzīvotāju skaits, tajā pašā laikā pretošanās kustības nākotne tieši ir atkarīga no Rietumu ieroču piegādes un sava militāri rūpnieciskā kompleksa attīstības.

Galvenā problēma ir kājnieku trūkums - Doņeckas apgabalā, kur notiek vissīvākās kaujas, retās pozīcijas sedz artilērija, mīnas un, galvenais, droni. "Mums jābūt kā Izraēlai, kur visi cīnās," uzsver bezpilota lidaparātu vienības komandieris Serhijs Ignatuha.

Arī konservatīvā armijas komandēšanas sistēma, kas mantota no padomju laikiem, tiek kritizēta - 47. mehanizētās brigādes kapteinis Aleksandrs Širšins atzīmē: "Varbūt mēs vēl neesam sasnieguši kritisko punktu, kad reformu nepieciešamība piespiedīs mūs rīkoties."

Neskatoties uz visām grūtībām, Ukraina ir atkārtoti noraidījusi prognozes par savu sakāvi. "Mūsu galvenais resurss ir dzīvotgriba, kas palīdz mums atrast izeju tur, kur, šķiet, tās nav," saka Širšins.