Eiropas līderu tikšanās Parīzē: vai tukši solījumi Ukrainai?
Rietumvalstu sabiedroto drošības garantiju un NATO militārās klātbūtnes plāni Ukrainā nepārliecina
Parīzē aizvadīta Eiropas valstu vadītāju tikšanās, kur diskutēts par drošības garantijām Ukrainai, - ja tiks panākts pamiers ar Krieviju. Klātesot vairāk kā 30 valstu līderiem un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka pēc uguns pārtraukšanas karaspēku uz Ukrainu būtu gatavas nosūtīt 26 valstis.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite iepriekš apstiprināja, ka alianse piedalās sarunās par drošības garantijām Ukrainai un diskusijās par karaspēka izvietošanu. Pēc viņa teiktā, konsultācijās ir iesaistīts NATO spēku virspavēlnieks Eiropā. Rite norādīja, ka diskusijas pašlaik notiek gan NATO ietvaros, gan "labās gribas koalīcijas" formātā, un zināma skaidrība varētu rasties tieši pēc 4. septembra tikšanās Parīzē.
“BBC News”: “Parīzes samita noslēgumā Eiropas līderi telefoniski sazinājās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Francijas prezidents Emanuels Makrons žurnālistiem pavēstīja: “Mēs esam runājuši ar Amerikas prezidentu. Secinājumi ir šādi: tuvāko nedēļu laikā mēs skaidri definēsim, kāds būs ASV ieguldījums šajā koalīcijā, mēs pabeigsim risināt šo jautājumu". Pēc viņa teiktā, vajadzētu turpināties kontaktiem starp ASV un Krieviju, un "visiem signāliem vajadzētu pārvērsties realitātē".
“Ja Krievija turpinās atteikties no konkrētām miera sarunām, tad mēs kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm virzīsimies uz papildu sankcijām," solīja Makrons. Zelenskis apstiprināja, ka Parīzes samitā tika apspriestas jaunas sankcijas, par galveno drošības garantiju elementu nosaucot spēcīgu Ukrainas armiju, kuras skaits nedrīkstētu tikt ierobežots.”
ASV prezidenta Donalda Trampa miera iniciatīvas ir izgāzušās, bet Eiropas plāns sūtīt uz Ukrainu miera uzturētājus nav dzīvotspējīgs, apgalvo britu laikraksts “The Telegraph”. Trampa diplomātiskie centieni atrisināt Ukrainas konfliktu astoņu mēnešu garumā ir bijuši veltīgi:
"Pēc Trampa skaļajiem paziņojumiem un Eiropas sabiedroto neprātīgās diplomātijas mēs esam atgriezušies sākuma punktā. Konflikta beigu risinājums, vai kaut pagaidu pamiers, joprojām ir tikpat nesasniedzami kā pirms Trampa politiskās atdzimšanas.
“Emanuela Makrona solījums sūtīt karavīrus uz Ukrainu ir vien tukša solidaritātes izrādīšana, ko Putins nekad nepieļaus," raksta “The Telegraph” britu vēsturnieks un žurnālists Ouens Metjūss.
"Eiropa Ukrainai melo. Neviens karaspēks tai palīgā nenāks.
Pēc Metjūsa teiktā, Eiropas plāns karavīru nosūtīšanai uz Ukrainu nav dzīvotspējīgs, jo neviens to ar Krieviju nav pat apspriedis. "Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā Eiropas līderi ir atteikušies runāt ar Kremli, kas, iespējams, izskaidro, kāpēc viņi, šķiet, nav ņēmuši vērā Putina atkārtotos kategoriskos iebildumus pret NATO militārās klātbūtnes ideju Ukrainā. Patiesībā ir skaidrs, ka Putina galvenais iebrukuma pamatojums bija novērst Ukrainas dreifēšanu uz rietumiem un pārtraukt saites ar NATO. Tas padara Makrona plānu izvietot Eiropas karavīrus Ukrainā nevis par problēmas risinājumu, bet par daļu no problēmas. Putins nekad nepiekritīs NATO miera uzturētāju klātbūtnei Ukrainā, tad kāpēc eiropieši par to vispār runā?", retoriski vaicā žurnālists. Viņš uzskata, ka “tas ir nekas vairāk kā kārtējā tukšas “solidaritātes” izrādīšana ar Volodimiru Zelenski”. Metjūss atgādina, ka jau kopš kara sākuma Rietumvalstis palīdzēja Ukrainai pēc principa “par maz un par vēlu”. “Rietumi vēlējās palīdzēt Ukrainai cīņā ar Krieviju, tieši neiejaucoties,” skaidro Metjūzs. “Rietumvalstu vēlētāji turpina izrādīt sašutumu par Putina brutālo iebrukumu un viņa pastāvīgajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Taču neviens nevēlas iesaistīties kodolkarā par Donbasu,” raksta žurnālists. “Tā pati loģika attiecas uz trako ideju par Eiropas miera uzturētājiem.” Viņš arī norāda, ka nesenajā “labās gribas koalīcijas” sanāksmē Ukrainas dalība NATO netika pieminēta vispār. “Viena no Kremļa galvenajām prasībām ir izpildīta. Un, ja mēs atšifrējam Urzulas fon der Leienas rosināto drošības garantiju ideju - Ukrainas pārvēršanu par “tērauda dzeloņcūku”, tad tas tikai nozīmē, ka, stājoties pretī turpmākai Krievijas agresijai, Kijiva tiks atstāta pati savā nodabā, bet tās sabiedrotie paliks drošā attālumā,” prognozē žurnālists.
"Labās gribas koalīcija" noteikti nav tas, kas palīdzēs Ukrainai uzvarēt Krieviju,
izdevumā “Focus.ua” secina žurnālists Viktors Šlinčaks pēc Eiropas līderu tikšanās Parīzē. Viņš ir pārliecināts, ka “ir pienācis laiks pāriet no šī formāta uz citu, efektīvāku - aizsardzības aliansēm ar tiem, kuri patiešām būtu gatavi cīnīties par Ukrainu”.
