Eksperts: Krievija sarunā ar Trampu ieguvusi ļoti daudz, bet tuvāk mieram nav nonākts

Simboliski Krievijas režīms sarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu ieguvis ļoti daudz - tās līderis sēdējis pie viena galda ar ASV un ilgtermiņā uztur Krievijas mērķi būt vienai no valstīm, kas diktē noteikumus visā pasaulē, bet tuvāk mieram Ukrainā nav nonākts, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

"Vizīte pēc ASV prezidenta ielūguma uz ASV Krievijai ir viennozīmīgs panākums," vērtēja eksperts.

Viņš norādīja, ka, spriežot pēc publiskajiem paziņojumiem, Krievija sarunās joprojām uzstāj uz saviem līdzšinējiem mērķiem attiecībā uz Ukrainu, līdz ar to šeit neesot bijusi nekāda pozīciju mīkstināšana no Krievijas puses. "Domāju, ka teikt, ka esam tuvāk mieram, īsti nevar," sacīja Balodis, piebilstot, ka reizē īsti arī neesot skaidrības, kas tieši tika apspriests šajās sarunās.

Kā noprotams, Krievija mēģinājusi pārliecināt ASV par to, ka īslaicīga uguns pārtraukšana, frontes iesaldēšana šobrīd īsti neesot lietderīga, bet jāvirzās uz pilnīgu kara izbeigšanu, sprieda Balodis.

Pētnieks atzīmēja, ka viens no priekšlikumiem, kas izskanējis, ir, ka Krievija būtu gatava, lai Ukraina nekavējoties atdotu visu Doneckas apgabalu, tai skaitā tās teritorijas, kuras Krievija joprojām nekontrolē, un tikai pēc tam sāktos sarunas par frontes iesaldēšanu, pamiera tālāku procesu. Tas atbilst Krievijas rīcības veidam - otrai pusei jāpiekāpjas nekavējoties, savukārt Krievija savas saistības atbīda kaut kur tālāk nākotnē un par tām mēģina sākt tirgoties, sacīja Balodis.

Viņš vērtēja, ka, spriežot pēc publiskajiem paziņojumiem, Krievija joprojām uzstāj par tā saucamajām "Ukrainas drošības garantijām", kas varētu stipri ierobežot Ukrainas iespējas dalībai NATO, iespējas ārvalstu militārpersonām atrasties Ukrainā. Līdz ar to arī šajā pozīcijā Krievija nav būtiski mainījusi savus uzstādījumus, sacīja eksperts.

Pētnieks norādīja, ka tas lielā mērā saskan ar Krievijas mērķiem dodoties uz šo tikšanos, proti, sanaidot Ukrainu un ASV, piemēram, Krievijai nākot klajā ar piedāvājumiem, kas tai ļauj pozicionēt sevi kā valstij, kas ir ieinteresēta miera panākšana, kas mēģina virzīt miera procesu uz priekšu, bet vienlaikus nākot klajā ar tādiem piedāvājumiem, kuriem Ukraina nevar piekrist, nostāda Ukrainu neērtā pozīcijā ASV priekšā.

Kā norādīja pētnieks, tikšanās laika ziņā bijusi īsa, un noprotams, ka nav bijušas runas par ASV un Krievijas ekonomisko sadarbību. Kā skaidroja Balodis, viens no cilvēkiem, kas no Krievijas delegācijas brauca līdzi uz sarunām, bija Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs, un bija noprotams, ka Krievija izmantos šo tikšanos, lai attīstītu savas divpusējās attiecības ar ASV, ekonomisko sadarbību, taču, ņemot vērā tikšanās ilgumu, iespējams, tas nemaz nav noticis.

Pētnieks vērtēja, ka par tikšanās praktisko ietekmi vēl ir pāragri spriest, jo vēl neesot skaidrības, kas tikšanās laikā tika piedāvāts. Reizē viņš sprieda, ka virzība uz kara noslēgumu joprojām esot lēna un attāls scenārijs.

Vērtējot iemeslus, kāpēc Tramps tikšanās laikā neuzturēja spiediena taktiku pret Krieviju, Balodis klāstīja, ka Tramps arī ir ieinteresēts miera panākšanā un Krievija salīdzinoši sekmīgi mēģina sevi "pārdot" kā valsti, kas arī ir ieinteresēta miera panākšanā, līdz ar to Tramps, iespējams, zināmā mērā jūt ieinteresētību ar Krieviju strādāt.

Skatoties no Krievijas puses, šajā situācijā Krievijai ir zināma priekšrocība, norādīja Balodis. Proti, Putins pēc būtības ir nenomaināms prezidents, līdz ar to viņš varot "spēlēt garu spēli", viņam nav jālūkojas pēc īstermiņa guvumiem. Savukārt ASV prezidnetam ir jādomā vēlēšanu ciklu termiņā, viņam ir nepieciešami "politiskie punkti mājās", kas no ASV puses rada iniciatīvu mēģināt panākt mieru, skaidroja eksperts.

Balodis vērtēja, ka zināmā mērā starp Trampu un Putinu pastāv ideoloģiskas līdzības. "Ja runa ir par politiku, viņi abi domā 19.gadsimta beigu kategorijās, ka pasaulē ir maza saujiņa valstu, kas dara kā grib, un visas pārējās jeb lielākā daļa valstu dara, kā tām liek," skaidroja eksperts, norādot, ka, viņaprāt, Tramps zināmā mērā jūtas komfortabli ar Putinu, jo abiem esot līdzīgs pasaules redzējums, un tas, iespējams, mīkstina viņa vēlmi vai spējas īstenot stingrāku ārpolitiku pret Krieviju.

Tāpat, pēc eksperta domām, Baltajā namā īsti nepastāvot vienprātība, kā attiekties pret Krieviju, kā ar to mijiedarboties, komunicēt. Piemēram, kā noprotams, ASV valsts sekretārs Marko Rubio ir viens no tiem, kas iestājas par stingrāku ārpolitiku pret Krieviju, turpretī ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa pieeja esot nedaudz mīsktāka.

"Līdz ar to ASV prezidenta organizācijas līmenī nav pilnīgas vienprātības - tur notiek tāda kā virves vilkšana, un varbūt, kurš attiecīgā situācijā ir labākās vai stiprākās pozīcijās, tas, iespējams, ietekmē to, kāda ir ASV ārpolitika pret Krieviju tajā brīdī," sacīja Balodis.

Jau ziņots, ka piektdien Ankoridžā, ASV Aļaskas štatā, notika Trampa un Putina samits. Pēc sarunām kopīgajā preses konferencē Tramps sacīja, ka tikšanās bijusi "ļoti produktīva" un viņš un Putins bijuši vienisprātis "daudzos punktos", taču detaļās sarunu saturs nav atklāts.

Vēlāk intervijā telekanālam "Fox News" Tramps spriedelēja, ka tagad Ukrainas prezidenta Zelenska ziņā ir izmantot šo tikšanos un panākt vienošanos par kara izbeigšanu. "Mēs gandrīz panācām vienošanos. Tagad (..) Ukrainai jāpiekrīt. Varbūt viņi teiks "nē"'," sacīja Tramps, iesakot Zelenskim tomēr "noslēgt darījumu". "Noslēdziet darījumu. Krievija ir ļoti liela valsts, bet Ukraina - nav," sacīja Tramps.

ASV prezidents Donalds Tramps pēc sarunas informējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pieprasa Ukrainas karaspēka izvešanu no visas Donbasa teritorijas, sestdien vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".