Pirms Aļaskas tikšanos Ukrainas austrumos valda uztraukums
Runas par Ukrainas zemes darījumu piektdienas Aļaskas samitā šķiet drūmas un sirreālas nelielajā pilsētā Slovjanskā Ukrainas austrumos. Vietējais žurnālists Mihailo pilsētu dēvē par "Sālsezera pilsētu Slovjansku". Ar vietējo skaudro stāstu dalās “CNN”.
Kremļa priekšlikums apmainīt pamieru pret tām Donbasa daļām, kuras Krievija vēl nav iekarojusi, nozīmē, ka šī pilsēta un tās tuvumā esošās pilsētas pēkšņi varētu kļūt par Krievijas teritoriju. Un pat šajā klusajā pludmalē tas ir izraisījis to, ko Mihailo sauc par "paniku".
“Daudzi mani draugi vēlas šeit palikt, un mums visiem būs jāaizbrauc,” viņš teica. “Bet, atklāti sakot, es nedomāju, ka tas notiks.”
Pastāv cerība, ka ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina nozīmīgā diplomātija varētu izgāzties tikpat neveiksmīgi, cik sasteigta ir tās sagatavošana.
“Tramps izdarīja nepareizu lietu - viņš izveda viņu no purva - viņš izveda viņu ārā un teica: “Vladimir, es gribu ar tevi parunāt. Tu man vienkārši patīc,”” sacīja Mihailo. “Viņam nerūpēja, ka katru dienu mirst ukraiņi.”
Ludmilai, kura pārvietojas ūdenī ar ratiņkrēslu, sālsezers ir īss peldspējas brīdis, kas atvieglo viņas ievainojumus, kurus viņa guva pirms diviem gadiem, uzkāpjot uz sauszemes mīnas. Tās ir ikdienas sāpes, kuru dēļ diplomātija viņu neiespaido.
“Viņi melo,” viņa saka, nicīgi vicinot roku. “Viņiem tas viss ir izrāde. Viņi izlemj vienu, saka citu un dara vēl ko citu. Tā vienmēr ir bijusi politika.”
Visā Doņeckas apgabalā ziņas par vienošanos ar Kremli ir vēl vairāk sagriezušas kara izpostītās dzīves.
Slovjanskas pilsētu 2014. gadā pirmo reizi ieņēma Maskavas pilnvarotie "separātisti", pirms Ukrainas spēki atguva kontroli. Uz rietumiem no tās steigšus ir izrakti jauni grāvji, lai sagatavotos iespējai, ka Krievijas notiekošā ofensīva varētu atkal apdraudēt pašu pilsētu. Taču tikai retais iedomājās, ka viņu galvenais sabiedrotais, Amerikas Savienotās Valstis, varētu apsvērt domu atdot ienaidniekam viņu mājas.
Pilsētas dzemdību nodaļā, vienīgajā šāda veida funkcionējošajā iestādē kilometriem tālu, Taisija glāsta Asolu, savu meitu, kas dzimusi svētdien - pasaulē, kur pēkšņi ir kļuvis bīstami atrasties Slovjanskā.
"Es redzēju ziņas," viņa teica. "Tas būtu ļoti slikti. Bet mums nav nekādas ietekmes uz to. Tas nebūs mūsu lēmums. Cilvēki vienkārši atdos savas mājas."
Slovjanskā, katru dienu notiek bezpilota lidaparātu uzbrukumi un apšaude.
Tuvākā dzelzceļa stacija ir Kramatorska, Ukrainas kontrolētās Doņeckas de facto galvaspilsēta, rosīga pilsēta, kur civiliedzīvotāju dzīve rit pilnā sparā starp tur bāzētajiem militārpersonām. Plaša gaisa trieciena rezultātā tika nojaukta centrālā ēka. Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumi ir regulāri.
Pirmdien, gaisa trauksmes sirēnu skaņu pavadīts, pienāk vilciens no Kijivas. Desmitiem cilvēku sēž uz platformas, lai sagaidītu tos, kas ierodas no galvaspilsētas. Raud Tatjana, kuras vīrs Serhijs cīnās kopš Krievijas pilnā iebrukuma otrās dienas un kuram ir dotas divas brīvdienas no savas tanku vienības pie Kostjantinivkas, lai atzīmētu savu dzimšanas dienu.
Kamēr Tatjana raud, karavīrs maigi viņu norāj. "Būtu bijis labāk, ja viņa nebūtu atbraukusi," viņš teica. "Nomierinies." Tatjanai maz interesē plašākas Trampa diplomātijas mahinācijas. "Vai tu zini, kāds ir mans sapnis? Lai mans vīrs atgriežas mājās. Man nerūp šīs teritorijas. Es tikai vēlos, lai viņš būtu dzīvs un atbrauktu mājās."
Vilciens uzņem ātrumu, lai atgrieztos galvaspilsētā, vīrieši pieliek rokas pie kustīgajiem stikla logiem, un meitenes zīmē sirdis uz aizvērtām durvīm. Sirēnas turpina skanēt.
