Aļaskas tikšanās: Par ko grib vienoties Tramps un Putins?

Piektdien, 15. augustā, ASV un Krievijas prezidenti plāno tikties, lai apspriestu karu Ukrainā un iespējamo miera līgumu. Vienlaikus joprojām nav pilnībā skaidrs, ko tieši Putins ierosinās, kādi nosacījumi būs piemēroti Trampam un vai Ukraina un Eiropa tiem piekritīs, raksta BBC.

Pēc BBC novērotāja teiktā, pagaidām droši zināms ir tikai viens - ir grūti iedomāties cilvēku, kurš no Aļaskas samita iegūtu vairāk nekā Vladimirs Putins.

Pagājušajā piektdienā, 8. augustā, beidzās Donalda Trampa izsludinātā ultimāta termiņš. ASV prezidents solīja nepieredzētas sankcijas pret Krieviju un tās tirdzniecības partneriem, ja netiks panākts progress miera līguma ar Ukrainu noslēgšanā.

Jūlija beigās kopīgā preses konferencē ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru Trampam tika jautāts, vai viņa personīgā tikšanās ar Putinu palīdzēs panākt pamieru Ukrainā. "Mani vairs neinteresē sarunas," atbildēja Tramps.

Tomēr pēc tam Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs devās uz Maskavu un runāja ar Putinu. Sarunas rezultāti apmierināja Amerikas prezidentu, un Vitkofa brauciena rezultātā tika panākta vienošanās par Trampa un Putina klātienes tikšanos Aļaskā.

Pēc Stīva Vitkofa vizītes Maskavā Tramps paziņoja, ka karā pret Ukrainu pastāv iespēja panākt pamieru. Kā ziņoja “Bloomberg”, Tramps šādus vārdus teica Zelenskim un citiem Eiropas līderiem.

Tramps precizēja, ka Putins varētu sākt miera sarunas "apmaiņā pret teritoriju apmaiņas jautājuma apspriešanu", sacīja avoti.

Pakāpeniski sāk parādīties arvien vairāk detaļu - avoti, atsaucoties uz cilvēkiem, kas pārzina situāciju, saka, ka Vašingtona un Maskava cenšas panākt vienošanos par kara izbeigšanu Ukrainā, kas varētu nozīmēt Krievijas aneksiju teritorijās, kuras tā ieņēmusi militārā iebrukuma laikā.

Šādas vienošanās ietvaros Krievija vēlas iegūt anektēto Donbasu un Krimu. "Tas pieprasītu, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēlētu izvest karaspēku no Luhanskas un Doneckas apgabalu daļām, kuras joprojām kontrolē Kijiva," raksta “Bloomberg”.

Atbildot uz to, Maskava pārtrauktu savu ofensīvu Hersonas un Zaporižjas apgabalos gar pašreizējo frontes līniju.

Saskaņā ar avotu teikto, vienošanās mērķis ir būtībā iesaldēt karu un dot zaļo gaismu jau tehniskām sarunām par galīgo miera izlīgumu.

Tajā pašā laikā laikraksts “Wall Street Journal” raksta, ka šie priekšlikumi rada daudz jautājumu.

Eiropai ir jautājumi - kas jādara ar Zaporižjas un Hersonas apgabaliem - vai Putins plāno iesaldēt pašreizējās frontes līnijas, izvest karaspēku no šiem reģioniem vai tiekties pēc pilnīgas kontroles pār tiem?

Saskaņā ar amerikāņu amatpersonas teikto, ar kuru izdevums runāja, Putins aicina pārtraukt karu uz pašreizējām līnijām abos reģionos. Pēc tam Krievija risinās sarunas ar Ukrainu par teritoriālu apmaiņu, cenšoties iegūt pilnīgu kontroli pār Zaporižjas un Hersonas apgabalu, taču nav pilnīgi skaidrs, kādas teritorijas Ukraina saņems šīs “apmaiņas” ietvaros.

Tikai vēlāk Vitkofs Eiropas amatpersonām pastāstīja, ka Krievijas priekšlikums ietver divus posmus. Pirmais posms ir Ukrainas karaspēka izvešana no Doneckas apgabala un frontes līniju iesaldēšana. Otrais posms ir Putina un Trampa vienošanās par galīgo miera plānu, kas pēc tam tiks apspriests ar Zelenski, teica avots.

Baltais nams varēja precizēt situāciju, taču viņi paziņoja, ka "cienot mūsu delikātās diplomātiskās sarunas ar Krieviju, Ukrainu un mūsu Eiropas sabiedrotajiem, Baltais nams nekomentēs detaļas, kas it kā parādījušās plašsaziņas līdzekļos". Arī Kremlis nekomentē vienošanos detaļas.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska reakcija uz Trampa vārdiem par "teritoriju apmaiņu" bija paredzama - Kijiva jau vairākkārt ir paudusi savu nostāju šajā jautājumā.

"Atbilde uz Ukrainas teritoriālo jautājumu jau ir pateikta Ukrainas konstitūcijā. Neviens no tā neatkāpsies un nevarēs atkāpties. Ukraiņi neatdos savu zemi okupantam," sacīja Zelenskis.

"Ukraina ir gatava reāliem risinājumiem, kas var nest mieru. Jebkuri lēmumi, kas ir pret mums, jebkuri lēmumi bez Ukrainas - tie ir arī lēmumi pret mieru. Tie neko nenesīs. Tie ir miruši lēmumi, tie nekad nedarbosies," sacīja Ukrainas prezidents.

Eiropas līderi kopumā atbalsta Zelenski - sarunas par Ukrainas nākotni var notikt tikai ar tās līdzdalību un pamiera apstākļos, teikts kopīgajā paziņojumā pēc sarunām un konsultācijām. Šo paziņojumu parakstīja Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Somijas un Polijas līderi, kā arī Eiropas Komisijas vadītājs.

Paziņojumā teikts, ka “miera ceļu nevar noteikt bez Ukrainas līdzdalības” un starptautiski atzīto robežu mainīšana ar spēku nav iespējama.

Tomēr Eiropas līderi pieļauj tieši tādu pašu “teritoriju apmaiņu” - bet tikai ar atbilstošiem nosacījumiem. Saskaņā ar “Wall Street Journal”, Eiropas valstis un Ukraina ir iesniegušas pretpriekšlikumu.

Pretpriekšlikums ir šāds: pirmkārt, ir jāievēro pamiers un tikai tad jāveic teritoriju apmaiņa; otrkārt, piekāpšanām jābūt abpusējām - ja Ukraina atdod kādas teritorijas Krievijai, tā saņem citas no Krievijas.

Daži “Wall Street Journal” avoti bija ļoti konkrēti: ja Ukraina pamet Doneckas apgabalu, tad apmaiņā pret to Krievijas karaspēkam jāatstāj Zaporižjas un Hersonas apgabali.

Turklāt Eiropas līderi un Ukraina uzstāj, ka “jebkurai teritoriālajai piekāpšanai no Kijivas jābūt pakļautai stingrām drošības garantijām, tostarp Ukrainas potenciālajai dalībai NATO”.

Arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pieļāva teritoriju apmaiņu - intervijā “ABC News” viņš precizēja, ka tā varētu būt tikai Krievijas kontroles atzīšana pār ieņemtajām teritorijām de facto, nevis juridiska.

"Mēs runājam par Ukrainas teritoriju. Mēs, protams, runājam par drošības garantijām, bet arī par absolūtu nepieciešamību atzīt, ka Ukraina pati nosaka savu nākotni, ka Ukrainai ir jābūt suverēnai valstij, kas patstāvīgi nosaka savu ģeopolitisko nākotni - protams, bez jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz savu bruņoto spēku skaitu. Un NATO - bez jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz mūsu klātbūtni austrumu flangā," sacīja Rite.

Par to runāja arī Eiropas diplomātijas vadītāja Kaja Kallasa. Pēc viņas teiktā, starptautiskās tiesības nepieļauj interpretācijas šajā jautājumā - visas īslaicīgi okupētās teritorijas pieder Ukrainai.

"Vienošanās nedrīkst kļūt par atspēriena punktu turpmākai Krievijas agresijai pret Ukrainu, transatlantisko aliansi un Eiropu," sacīja Kallasa.

Saskaņā ar “Bloomberg” ziņām, Eiropas līderi vēlas personīgi runāt ar Trampu pirms viņa tikšanās ar Putinu un apspriest visus problemātiskos jautājumus ar ASV prezidentu.

Vai Aļaskas samits būs dāvana Putinam?

Atbild Jelizaveta Fohta, BBC žurnāliste

“Grūti iedomāties cilvēku, kurš no Aļaskas samita gūtu lielāku labumu nekā Vladimirs Putins.

Trīsarpus gadus rietumvalstis ar Amerikas Savienotajām Valstīm priekšgalā darīja visu, lai izolētu Krievijas līderi. Tāpēc neatkarīgi no tā, kā piektdien noslēgsies tikšanās, pats fakts, ka viņš dodas uz Amerikas Savienotajām Valstīm pēc Amerikas prezidenta uzaicinājuma, ir liels panākums Kremlim. Īpaši ņemot vērā simboliku, kas saistīta ar samita norises vietu - Aļaska kādreiz bija Krievijas teritorija.

Arī konteksts, kurā notiek samits, Maskavai izskatās labs. Vēl pirms nedēļas mediji un eksperti prātoja, cik skarbs būs Tramps, kad izvirzīs Vladimiram Putinam ultimātu. Tagad neviens neatceras ultimātu - galvenais jautājums ir, vai Putins pirms tikšanās piekrita kādiem kompromisiem un vai Tramps ņems vērā Ukrainas un tās Eiropas sabiedroto nostāju.

Ir pāragri izdarīt secinājumus par Maskavas galīgo uzvaru - pēdējo sešu mēnešu laikā esam vairākkārt redzējuši, kā Donalda Trampa noskaņojums ir mainījies diametrāli pretēji. Pēc tam, kad viņš februārī Ovālajā kabinetā norāja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bija grūti iedomāties, ka vasarā Amerikas prezidents runās par to, cik ļoti viņš ir vīlies Vladimirā Putinā, un solīs Ukrainai militāru atbalstu (lai gan uz Eiropas rēķina).

Un otrādi - šķita, ka Trampa pieaugošo neapmierinātību, kas bija pārgājusi uz draudiem Kremlim, nevarēja nomierināt. Taču pēc Stīva Vitkofa vizītes Maskavā (politiķi un pasaules prese, šķiet, joprojām nav sapratuši, par ko viņš vienojās ar Putinu) situācija atkal mainījās.

Tātad daudz kas būs atkarīgs no tā, kādā noskaņojumā Tramps būs pēc tam, kad viņš klātienē Aļaskā tiksies ar Putinu.”