Lielbritānija sāk atteikt ukraiņiem pastāvīgu patvērumu
Kopš gada sākuma Lielbritānija masveidā atsaka ukraiņiem pastāvīgu patvērumu - iekšlietu ministrija Ukrainas rietumu reģionus sauc par relatīvi drošiem un uz šī pamata noraida pieteikumus, raksta “BBC”.
Tomēr tas nenozīmē, ka ukraiņiem nekavējoties jāpamet valsts - viņu pašreizējās vīzas var pagarināt uz pusotru gadu, taču cilvēkiem tas nozīmē vēl lielāku nenoteiktību un nespēju nodrošināt nākotni valstī, kas daudziem ir kļuvusi par jaunām mājām.
Mihails ieradās Skotijā 2023. gada septembrī. Pēc profesijas ārsts, visu savu dzīvi pavadījis Kijivā. Viņš atradās pilsētā 2022. gada 24. februārī, kad Krievija sāka bombardēt Ukrainas galvaspilsētu.
Mihails atceras, kā viņš un viņa līgava izvēlējās kāzu kleitu sirēnu skaņu pavadībā - retais pievērsa uzmanību trauksmes signāliem. Viņš atceras sprādzienus, no kuriem viņš patvērās pazemes ejā, raķetes skaņas virs jumta un melnu dūmu mākoņus virs iznīcinātās mājas, kur gāja bojā divi cilvēki: "Es pateicos Dievam, ka tas nebiju es un mana sieva."
Pāris drīz vien devās uz Poliju. Mihails neprecizē, kā viņam izdevās šķērsot robežu, neskatoties uz aizliegumu vīriešiem pamest valsti. Polijā viņš un viņa sieva gaidīja uzaicinājumu uz Apvienoto Karalisti saskaņā ar programmu "Mājas Ukrainai".
Lielbritānijas valdība uzsāka šo programmu 2022. gada martā. Šī shēma ļāva ukraiņiem, kuriem nebija nekādas saistības ar Lielbritāniju, saņemt ielūgumus no tā dēvētajiem sponsoriem - Lielbritānijas pilsoņiem, kuri bija gatavi uzņemt kara bēgļus.
Ukraiņiem, kas ieradās saskaņā ar šo shēmu, tika piešķirtas tiesības strādāt un mācīties, izmantot valsts veselības aprūpi, saņemt pabalstus un dzīvot pie saviem sponsoriem vismaz sešus mēnešus trīs gadu garumā.
Kopš shēmas ieviešanas līdz 2025. gada martam, kad tika publicēta jaunākā statistika, Lielbritānijā ieradās aptuveni 165 000 ukraiņu.
Pirmajiem ieceļotājiem trīs gadu periods beidzās šī gada marta beigās - līdz tam laikam valdība bija atvērusi UPE Ukrainas atļaujas pagarināšanu, tas ir, iespēju bez maksas pagarināt uzturēšanās atļauju vēl uz 18 mēnešiem. Taču daži, tostarp Mihails, nolēma rīkoties citādi.
Jau no paša Ukrainas shēmas sākuma Apvienotās Karalistes valdība uzsvēra, ka tas ir pagaidu pasākums, kas dod iespēju sagaidīt, kad beigsies karš, drošā vietā.
“Mēs vienmēr esam skaidri norādījuši, ka tas nav veids, kā pārcelties uz Apvienoto Karalisti. Tas atbilst Ukrainas valdības vēlmēm, kurai ir nepieciešams, lai tās pilsoņi atgrieztos, lai palīdzētu atjaunot valsti, kad tas būs droši,” teikts Lielbritānijas valdības oficiālajos dokumentos.
Neskatoties uz to, ukraiņiem, kuri izvēlējās palikt, tehniski bija dota šāda iespēja - Apvienotajā Karalistē ir iespējams iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju pēc desmit likumīgas uzturēšanās gadiem, taču 2024. gada novembrī Iekšlietu ministrija grozīja imigrācijas noteikumus - pat ja kāds dzīvo ilgāk par desmit gadiem saskaņā ar Ukrainas shēmu, viņš nevarēs pieteikties pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai, tāpēc daži ukraiņi nolēma iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Viena no šīm iespējām ir bēgļa statuss, kas tiek piešķirts, ja pastāv vajāšanas risks viena no pieciem 1951. gada Ženēvas konvencijā uzskaitītajiem iemesliem dēļ - rase, reliģija, tautība, politiskie uzskati vai piederība noteiktai sociālajai grupai.
Mihaila gadījumā tas nebija iespējams, tāpēc viņš paļāvās uz tā saukto humāno aizsardzību - šo statusu piešķir Lielbritānija saskaņā ar saviem migrācijas noteikumiem, ja persona neatbilst bēgļa definīcijai, bet pastāv "nopietns pamats uzskatīt", ka, atgriežoties mājās, tai draudētu reāls nopietna kaitējuma risks. Tas ietver, piemēram, dzīvības apdraudējumu vardarbības dēļ bruņota konflikta situācijās.
Pēc vairākām intervijām Mihails tomēr saņēma atteikuma vēstuli. Iekšlietu ministrija lēmumu pamatoja ar to, ka Ukrainai joprojām ir "drošas" zonas valsts rietumu daļā.
No 2022. gada sākuma līdz 2025. gada martam 1698 ukraiņi (2727, ja tiek ņemti vērā arī viņu ģimenes locekļi) lūdza patvērumu Apvienotajā Karalistē.
Šajā periodā tika pieņemti vismaz 729 pozitīvi lēmumi, lielākajā daļā gadījumu - par humānās aizsardzības sniegšanu.
Pretendentiem tika atteikts 111 reizes, no kurām 85 bija 2025. gada pirmajā ceturksnī, kas liecina par Iekšlietu ministrijas nostājas maiņu.
Kad 2025. gada janvāra beigās Iekšlietu ministrija publicēja atjauninātu informāciju par situāciju Ukrainā, kas ir dokuments, ko izmanto patvēruma pieteikumu izskatīšanai, jaunajā versijā bija teikts, ka karš galvenokārt koncentrējas Ukrainas austrumos, un ir “maz ticams”, ka pretendentam draudētu vardarbība valsts rietumu reģionos.
“Parasti valdības kontrolētajās teritorijās pārvietošanās brīvība netiek ierobežota. Visticamāk, persona var pārcelties uz citu valsts daļu ārpus galvenās konflikta zonas,” teikts ziņojumā.
Iekšlietu ministrija uzskata, ka Kijiva, kā arī Čerņivci, Aizkarpatu, Ternopiļas, Rivnes, Ivanofrankivskas, Volīnijas un Ļvovas apgabali ir relatīvi droši.
Patiesībā galvaspilsēta un pat Ukrainas rietumu reģioni pastāvīgi tiek apšaudīti - Krievijas apšaudes rezultātā jūlija pēdējā dienā Kijivā tika nogalināti vairāk nekā 30 cilvēki, vairāk nekā 150 tika ievainoti. Vasarā uzbrukumi skāra arī Ļvivu, Čerņivci, Lucku un Ternopili.
Tajā pašā laikā juristi un cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Ārlietu ministrija iesaka Lielbritānijas pilsoņiem atturēties no ceļošanas uz Ukrainas rietumu reģioniem, "ja vien tas nav absolūti nepieciešams",un šeit juristi saskata disonansi starp ārpolitikas riska novērtējumu un migrācijas praksi.
Piemēram, vienam no patvēruma meklētājiem tika atteikts ar šādu formulējumu: "Aizkarpati, kas atrodas Ukrainas dienvidrietumos, ir drošākais valsts reģions. Šis reģions piedzīvoja tikai minimālas konflikta sekas un tikai vienu atsevišķu bombardēšanu kara sākumā. Viens no tās stabilitātes iemesliem ir tās unikālā saikne ar Ungāriju - daudziem iedzīvotājiem ir dubultpilsonība - Ukrainas un Ungārijas. Tā kā Ungārija ir vienīgā Krievijas sabiedrotā ES un NATO, tās klātbūtne reģionā netieši veicina tā drošību, jo Krievija izvairās no kaitējuma Ungārijas pilsoņiem."
“Šāds arguments faktiski apšauba Ukrainas teritoriālo integritāti, norādot uz ārēju "neformālu aizsardzību" pār daļu tās teritorijas. Nav skaidrs, vai tā ir konkrētas personas privāta iniciatīva, kas izskata lietu, vai plašākas retorikas elements, taču šādi formulējumi oficiālos dokumentos nav pieņemami," saka advokāts Ruslans Kosarenko no “Sterling & Law”, kas pārstāv ukraiņu intereses un šos argumentus izvirza apelācijas sūdzībās.
Arī visneaizsargātākajām pieteikumu iesniedzēju kategorijām tiek atteikta humānā aizsardzība - okupēto Mariupoles un Harkivas iedzīvotājiem, kur notiek pastāvīgi uzbrukumi, cilvēkiem ar smagām hroniskām slimībām, neredzīgajiem, bērnu ar invaliditāti vecākiem.
“Pozitīvi lēmumi ir ārkārtīgi reti un drīzāk izskatās pēc izņēmumiem. Piemēram, vienā gadījumā sievietei ar bērniem no Harkivas tika atteikts patvērums ar ieteikumu pārcelties uz Ternopili, savukārt citam pieteikuma iesniedzējam, vientuļam vīrietim no Ternopiles, tika piešķirta humānā aizsardzība,” saka Kosarenko.
Aleksandram Zbitskim, viņa sievai Viktorijai un dēlam Vladimiram tika atteikts patvērums, lai gan ģimene dzīvoja Odesā, kuru regulāri apšauda Krievijas karaspēks.
Viņu tuvākie ģimenes locekļi ir gājuši bojā - daži frontes līnijās, daži medicīniskās aprūpes trūkuma dēļ. Aleksandrs stāsta, ka viņa sieva joprojām cieš no depresijas un panikas lēkmēm.
"Atteikums bija patiešām negaidīts. Kurš gan ir gatavs ņemt savu bērnu un atvest viņu atpakaļ uz valsti, kurā notiek karš? Mans dēls jau ir sācis integrēties britu sabiedrībā. Es nevēlos radīt vēl lielāku stresu viņam un savai sievai. Es zinu, cik svarīgi ir dzīvot normālu dzīvi," Aleksandrs pastāstīja laikrakstam "The Guardian".
Ukraiņi veido tikai niecīgu daļu no kopējā patvēruma meklētāju skaita Lielbritānijā - kopš pagājušā gada aprīļa līdz šī gada martam valstij aizsardzību lūdzis rekordliels skaits cilvēku - 109 343 -, kas ir par 17 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Pilsoņu karš Sudānā, kas sākās 2023. gadā, ir izraisījis jaunu bēgļu vilni - sudānieši ir kļuvuši par vienu no lielākajām patvēruma meklētāju grupām Lielbritānijā. Situācija pasliktinās arī citās valstīs, no kurām tradicionāli ierodas patvēruma meklētāji - Afganistānā, Sīrijā, Pakistānā, Irānā, Eritrejā.
Tie, kuriem nav iespējas atrast legālu migrācijas ceļu, šķērso Lamanšu ar laivu - 2024. gadā šādā veidā ieradās 38,8 tūkstoši cilvēku, un lielākā daļa pieprasīja patvērumu.
Eksperti Apvienotās Karalistes patvēruma sistēmu sauc par novecojušu un neefektīvu - cilvēku un finansējuma trūkums noved pie pastāvīgām kavēšanām un arvien pieaugoša lietu skaita. Tajā pašā laikā lietu izskatītāji sūdzas, ka politiķi pastāvīgi maina noteikumus un nenodrošina stabilu un skaidru stratēģiju.
Pagājušā gada beigās rindā gaidīja vairāk nekā 91 000 patvēruma pieteikumu. Tas pats notiek arī tiesās, kurās tiek izskatītas apelācijas,- gaidītāju skaits sasniedzis jau 42 000 lietu.
Kavēšanās šo lietu izskatīšanā nozīmē, ka daudzi patvēruma meklētāji, kas saņem palīdzību pagaidu mājokļa veidā, mēnešiem un dažreiz pat gadiem ilgi turpina dzīvot viesnīcās par valsts līdzekļiem, emaz nerunājot par to, ka paši cilvēki, gaidot lēmumu, netiek integrēti sabiedrībā.
Visbeidzot, sistēma cieš arī no juridiskās palīdzības trūkuma - eksperti apgalvo, ka valstī trūkst imigrācijas juristu, tāpēc cieš sākotnējo pieteikumu un līdz ar to arī sākotnējo lēmumu kvalitāte, kā rezultātā arvien vairāk lietu tiek nosūtītas apelācijai, pārslogojot sistēmu. Rezultātā rodas dārga, pārslogota ķēde, kurā jebkura lietojumprogrammu skaita palielināšanās vai citas noteikumu izmaiņas atkal rada arvien jaunas gaidītāju rindas.
Formāli ukraiņiem joprojām ir iespēja legalizēties Lielbritānijā, un, ja viņi vēlas palikt, viņiem ir "jāpāriet" uz vienu no vīzām, kas nodrošina pastāvīgu statusu - reālākā iespēja ir iegūt darba vīzu.
Taču šogad arī šis process ir kļuvis sarežģītāks - valdība reaģēja uz pieaugošo neapmierinātību ar migrācijas politiku un pastiprināja jau tā sarežģīto ceļu uz darba vīzas pieteikšanos.
Šogad Eiropas Komisija ierosina, iegūstot ilgtermiņa iedzīvotāja statusu, ņemt vērā visu legālo darba pieredzi, tostarp periodu pagaidu aizsardzības ietvaros. Iniciatīva tiek apspriesta, taču vairākām valstīm jau ir praktiski risinājumi.
Piemēram, Čehijas Republika ir ieviesusi atsevišķu ceļu uz ilgtermiņa statusu pagaidu aizsardzības saņēmējiem - ievērojot noteiktus nosacījumus, piemēram, ienākumus un integrāciju sabiedrībā.
ES līmenī tiek ziņots, ka dalībvalstis apspriež stratēģijas iziešanai no pagaidu aizsardzības režīma - ceļi ietver gan iespēju iegūt citus statusus, kas ļauj cilvēkiem uzturēties valstīs, gan apstākļu radīšanu pakāpeniskai atgriešanai Ukrainā tiem, kurus neapmierina neviena no iespējām.
Pirmie atteikumi - ar jaunu pamatojumu - pastāvīgam patvērumam ukraiņiem Lielbritānijā sāka pienākt tikai maijā, tāpēc neviena no apelācijas lietām vēl nav nonākusi tiesā, saka advokāts Ruslans Kosarenko, kurš pārstāv pretendentus. Pirmās tiesas sēdes, domājams, notiks rudenī.
Iekšlietu ministrija, komentējot situāciju ar atteikumiem, teica: "Visi patvēruma un cilvēktiesību pieteikumi tiek rūpīgi izskatīti pēc būtības, saskaņā ar mūsu starptautiskajām saistībām. Neviena persona, kurai draud nopietns risks, netiks spiesta atgriezties Ukrainā."
