Ukrainas operācija pret Krievijas lidlaukiem ir pagrieziena punkts mūsdienu karadarbībā, tomēr notikušais nozīmē arī tālāku eskalāciju ne tikai karā starp Ukrainu un Krieviju, bet arī attiecībās starp NATO un Krieviju, aģentūrai LETA atzina jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums, un ne tikai notiekošajā Ukrainas-Krievijas karā, bet arī kopumā karadarbības attīstībā tuvākajā nākotnē, uzskata Garisons, kurš ir Ziemeļvalstu noturības organizācijas (CIREN) valdes loceklis.
Viņš uzskaitīja pāris nozīmīgākās lietas, ko šis uzbrukums mainīs.
Pirmkārt, Ukraina ir būtiski uzlabojusi savas pozīcijas ne tikai sarunās ar Krieviju par iespējamo uguns pārtraukšanu, bet arī attiecībā pret ASV, kur Donalda Trampa prezidenta administrācijai ir izveidojies priekšstats, ka Krievija joprojām ir lielvalsts un Ukrainas sakāve ir tikai laika jautājums. Ar šo uzbrukumu Ukraina ir parādījusi, ka Krievijas varenums ir tikai vārdos, bet patiesībā tā nav spējīga pat aizsargāt vienu no kodolspēju triādes daļām - stratēģisko aviāciju.
Otrkārt, uzbrukums nodarīs milzīgu kaitējumu Krievijas starptautiskajai reputācijai, jo parāda, kādas ir Krievijas reālās spējas un ka tā vairs nav spējīga aizsargāt savu galveno ieroci, uz ko tā balstījusi savu militāro stratēģiju - kodolieročus. Turklāt iznīcinātie stratēģiskie bumbvedēji ir neatjaunojamie zaudējumi, tos Krievija vairs nevarēs atjaunot, jo tai vairs nav ne kapacitātes, ne sastāvdaļu.
Ja apstiprināsies ziņas, ka iznīcinātas arī gaisa novērošanas lidmašīnas A-50, tas nozīmēs, ka Krievija zaudē pēdējās šādas lidmašīnas un līdz ar to arī novērošanas spēju no gaisa, skaidroja Garisons.
Treškārt, Ukrainas uzbrukums ir pagrieziena punkts mūsdienu karadarbībā, demonstrējot, ka lētas mūsdienu tehnoloģijas var iznīcināt un padarīt kaujas nespējīgas miljardiem vērtas kaujas vienības. "Un šeit es domāju, ka lielā mērā problēma būs arī mūsu NATO/Eiropas Savienības pusē, kur starp tradicionālajiem militārajiem ražotājiem un bruņotajiem spēkiem no vienas puses un jaunajām tehnoloģijām veidojas arvien lielāka plaisa," uzsvēra Garisons.
Krievija adaptēsies jaunajām tehnoloģijām, tāpat kā to dara Ķīna un daudzas citas valstis Āzijā, paredz bijušais AM valsts sekretārs. Viņaprāt, problēma būs mūsu pusē, kur ar it kā esošo dārgo tehnoloģisko pārākumu vienā dienā var notikt tāpat kā ar Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem.
"Un visbeidzot, jāsaprot, ka notikušais ir tālāka eskalācija, ne tikai karā starp Ukrainu un Krieviju. Tas nesīs arī tālāku eskalāciju attiecībās starp NATO un Krieviju," piebilda Garisons.
Viņaprāt, jābūt gataviem arī tālākai eskalācijai no Krievijas puses un jādomā par mūsu pašu bāzu, infrastruktūras aizsardzību pret līdzīgiem dronu uzbrukumiem, diversijām, bet jau no Krievijas puses.
Kā ziņots, Ukraina svētdien dziļi Krievijas teritorijā, arī Sibīrijā, ar droniem veikusi triecienus vairākiem militārajiem lidlaukiem, kuros bāzējas bumbvedēji.
Uzbrukums veikts no Krievijas teritorijas - droni raidīti no kravas automašīnām.
Trāpīts 41 lidmašīnai, arī A-50, Tu-95 un Tu-22 M3, pauda avoti Ukrainas Drošības dienestā (SBU).
Svētdienas vakarā SBU paziņoja, ka operācijā "Zirnekļtīkls" trāpīts 34% Krievijas spārnoto raķešu stratēģisko nesēju.