Putins pieļauj kļūdu pēc sarunas ar Erdoganu, nejauši atklājot savus plānus

Krievija ir nonākusi intensīva starptautiska spiediena ietekmē - Eiropa, ASV un Turcija pieprasa tūlītēju pamieru Ukrainā, un saruna ar Erdoganu situāciju tikai pasliktināja, raksta “dialog.ua”.

Kremlis ir nonācis ārkārtīgi sarežģītā situācijā - vairāki starptautiski līderi, tostarp Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un Ukrainas sabiedrotie Eiropā, spiež Krieviju panākt visaptverošu pamieru. Šo soli sauc par galveno nosacījumu sarunu uzsākšanai. Arī ASV prezidents Donalds Tramps izklāstīja savu nostāju - atteikšanās noslēgt mieru nozīmētu stingras sankcijas pret Krieviju, un Eiropa jau gatavo papildu ierobežojumu paketi, ja Maskava turpinās militāro agresiju.

11. maijā Putins rīkoja telefonsarunu ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Kremlis paziņojumā norādīja, ka ir piekritis 15. maijā Stambulā rīkot sarunas ar Ukrainu, taču klusēja par vienu no galvenajiem aspektiem - diskusijām par pamieru. Vienlaikus Turcijas puse skaidri norādīja, ka šis ir sarunas galvenais jautājums. Prezidents Erdogans uzsvēra: "Visaptverošs pamiers radīs nepieciešamo atmosfēru miera sarunām".

Tomēr pamiera nepieminēšana Kremļa oficiālajā paziņojumā rada iespaidu, ka Maskava apzināti ignorē šo jautājumu - Krievija cenšas sevi pasniegt kā gatavu dialogam, taču vienlaikus izvairās no konkrētām saistībām, cerot aizkavēt procesu un izvairīties no tiešiem soļiem miera virzienā.

Šāda rīcība atspoguļo Kremļa stratēģiju: demonstrēt sarunu procesa šķietamību, vienlaikus izvairoties no galvenā nosacījuma - karadarbības pārtraukšanas - izpildes. Eksperti norāda, ka šādas taktikas mērķis ir iegūt laiku un mazināt starptautiskās sabiedrības spiedienu.

Putins ir nonācis situācijā, kad jebkurš lēmums radītu negatīvas sekas Krievijai - atteikšanās no pamiera automātiski parādīs pasaulei, ka Kremlis nav ieinteresēts reālā konflikta noregulējumā, kas stiprinās Rietumvalstu pozīcijas ieviest jaunas sankcijas, vienlaikus pamiera pieņemšana nozīmētu atzīt vājumu un vēlmi padoties starptautiskās sabiedrības spiediena ietekmē, tāpēc Kremlis izvēlējās savā paziņojumā šo tēmu nepieminēt, lai saglabātu kontroles iespaidu pār situāciju.

Turcijas prezidents kā pieredzējis diplomāts skaidri norādīja, ka bez iepriekšējas pamiera nav jēgas runāt par produktīvām sarunām. Erdogans paziņoja, ka starp Ukrainu un Krieviju ir iestājies vēsturisks pagrieziena punkts, un uzsvēra savu gatavību darīt visu iespējamo, lai panāktu ilgstošu mieru.

Krievija cenšas demonstrēt diplomātisko aktivitāti, bet nav gatava reālai rīcībai. Priekšlikums tikties Stambulā bez iepriekšēja pamiera izskatās pēc Kremļa mēģinājuma radīt miera procesa ilūziju, neuzņemoties nekādas saistības - starptautiskie eksperti uzsver, ka šāda retorika nav gatavība mieram, bet gan tikai veids, kā izvairīties no Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu skarbā ultimāta.

Kremlis saprot, ka atteikšanās no pamiera novedīs pie vēl bargākām Trampa administrācijas sankcijām, taču nav gatavs piekrist reālam pamieram. Kamēr Maskava cenšas izvairīties no pamiera apspriešanas, starptautiskais spiediens tikai pieaug - Turcija, Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis ir vienotas, pieprasot mieru, un Krievija arvien vairāk izolējas, bez reālas iespējas izvairīties no sankciju spiediena.